Personīgas Ritvara domiņas

"National Geographic Bee".

Ledus laikmets? Nē, Zeme šobrīd.

Katastrofu filma? Nē, Čikāga šobrīd.

Vērts uzklausīt Latvijas pētnieku domas par globālo sasilšanu.

Politkorektuma orģija: tev nebūs eiropistiem vēsturiski pareizas kartes aust.

Rīks, kur pasaules valstu platība attēlota pēc visādiem rādītājiem, nevis kvadrātkilometriem. Latvijai augstākais rādītājs ir medaļas 2010.g. ziemas olimpiādē.

Ja skatās, ko pirmo automātiski piedāvā "Google", rakstot meklētājā Latvijas pašvaldību nosaukumus, lielākai daļai ir vienkārši "... novads". Bet ir arī interesentāki piedāvājumi.

Labs Gangas deltas stāvokļa apskats. Īsumā: deltas veidojas uz upes un jūŗas robežas, kur upe nogulda savus sanešus. Tāpēc, ja upi nerēgulē, delta aug kā platībā, tā augstumā. Plūdus deltās rada sezonāla upes pārplūšana un reizēm vētruzplūdi. Jūŗas līmeņa celšanās deltas neapdraud, Bangladeša būs savā vietā, pat ja izkustu visi pasaules ledi, un bengāļi arvien kops auglīgo palieni, cīnīsies ar plūdiem un, ja būs prātīgi, pratīs peldēt un turēs pa rokai laivu.

"Instapundit" padalījies ar saiti, kāda Vjetnamā ala.

Kā izskatītos, ja pasaules valstīs pēc platības saliktu valstis pēc iedzīvotāju skaita.

"Jāņa sēta" nule izdevusi bijušā Cēsu rajona karti 1:100000 (1cm - 1km) mērogā. Izdevumā iekļauts arī Cēsu, Augšlīgatnes, Liepas, Līgatnes, Jaunpiebalgas, Priekuļu un Raunas plāns 1:20000 (1cm - 200m) mērogā un uzziņas (naktsmītnes, apskates objekti) par visiem bijušā rajona pagastiem un pilsētām. Salīdzinot ar iepriekšējiem izdevumiem, karte pilnībā pārstrādāta, izmantojot jaunākos kartogrāfiskos materiālus, īpaši pārbaudīta viensētu nosaukumu adreses un informācija par tūrisma un servisa objektiem. Rādīts jaunais iedalījums novados (karte aptveŗ Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu), nopietni atjaunināti pilsētu un ciemu plāni - jaunāko gadu apbūve, ielas utml. Izdevums tik svaigs, ka manā rīcībā vēl nav paraugattēlu. Varētu maksāt Ls3 vai lētāk, citos kantoŗos - virs Ls3.

"Jāņa sēta" laidusi klajā Pasaules uzziņu atlantu. Šis ir pirmais atlants pasaulē (vismaz tā teica zinātāji Frankfurtes grāmatu gadatirgū), kur līdzās ierastai informācijai par valstīm un valdījumiem pirmo reizi publicētas ziņas par visām pasaules autonomijām.

Atlanta pamatdaļu veido reģionu polītiskās kartes ar īpaši izceltu administrātīvo iedalījumu. Territorijas ar plašu autonomiju attēlotas atšķirīgos toņos, tā izceļot to savdabību. Vai tie būtu Šveices kantoni, Arābu emīrāti, Etiopijas kilili, Irākas Kurdistāna vai kristiešu apdzīvotā Dienvidsūdāna, katrā no tām ir savi likumi, parlaments vai kas cits īpašs, un tāpēc dažāds ir arī fona krāsojums kartēs.

Lai labāk raksturotu atšķirīgo dažādās valstīs, atlantā iekļautas pasaules daļu tematiskās kartes: fizioģeografiskās, polītiskās un vēstures, iedzīvotāju izvietojuma, ticību, tautu un valodu. Par pasauli kopumā vēl dotas oficiālo valodu, rakstību, globālizācijas un polītisko organizāciju kartes. Tāpat atlantā ietvertas polītisko pretenziju kartes Arktikā un Antarktikā.

Uzziņu sadaļā dota svarīgākā informācija par 800 pasaules territorijām. Informācija illustrēta ar karogiem, daudzi no kuriem publicēti pirmo reizi (varat ievērtēt, piemēram,  Kunajalas iezemiešu komarku Panamā). Ar īpašu simbolu norādīta pastmarku esamība, kas varētu pārsteigt pat pieredzējušus filatēlistus, piemēram, uzzinot, ka klostervalsts Ajonora izdod savas pastmarkas. Publicēta arī jaunākā informācija par valodām, ticībām, tautībām, lielākajām pilsētām, IKP un saimniecības speciālizāciju. Pēdējā varētu pārsteigt dažu labu pasaules saimniecības ekspertu, piemēram, uzzinot, ka Samoa tradicionālos kokosa produktus eksportā aizstāj automobiļu elektroinstalācijas, bet anarķijas pārņemtajā Somālijā bez pirātisma zeļ arī starptautiski tālsakaru pakalpojumi.

Atlanta nobeigumā dots nosaukumu rādītājs ar vairāk nekā 57 000 vietvārdiem. Ja gribat pirkt skaidrā, ar norēķinu karti vai internetā, karšu veikalā to var izdarīt par Ls18,90. Ja ar rēķina izrakstīšanu un pārskaitīšanu, "Jāņa sētas" vairumtirdzniecībā (Stabu 119, 67290669, 67290806) būs maķenīt zem Ls15.

( Paraugi. )

Jauka pasaules gaisa piesārņojuma karte (2001.-2006.g. caurmērs):

Atļaušos piebilst, ka Eijafjadlajegidls (ja nepazīstams ārzemju vietvārds jāraksta latviski, vislabāk to apskatīties lielatlantā) ar visu puseiropas gaisa satiksmes apturēšanu ir sīks kukainītis, salīdzinot, kas vēl var būt. Otru Tamboru savas dzīves laikā gan jau nepiedzīvosim (cerams), bet pāris Pinatubo ir ticama lieta. Eijafjadlajegidla vietā varēja (un var) gadīties kas tūkstošreiz stiprāks. Lai arī daži iedomājas, ka cilvēks var jūtami un prognozējami klimatu mainīt, Īslandes kukainītis rāda, kāds īstenībā ir cilvēces un dabas varenības samērs.

SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta".

Valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra".

Čuru, čuru, viru, viru Ziemassvētku vakarā.

Kaut kā biju palaidis gaŗām, ka dienvidaustrumu Arāls šovasar izžuvis.

Laba nobalsošana, labi iznākumi, laba karte.

Gluži vai Jauno ģeografu skolai piemērots uzdevums. Globālās sasilšanas pravietis Alberts Gors jaunākās grāmatas vākā rāda globālās sasilšanas šausmas. Sākotnējā attēlā nekā šausmīga nav, tāpēc tas ir "uzlabots", lai attēlotu, kāda izskatītos pasaule pēc ledāju izkušanas. Kādas aplamības varat ievērot? (Avots: Entonijs Vatss.)

( Manis iesākumā saskatītais. )

Ģeotelpiskās informācijas aģentūra aptur darbību.

"Jāņa sēta" izdevusi pasaules ģeografijas atlantu leišu valodā. Kartes lielā mērā atbilst latviešu Jaunajam pasaules ģeografijas atlantam; jācer, ka Vītauts Butkus visu pareizi lietuviski iztulkojis. Atšķiŗas, protams, Lietuvas sadaļa, un man joprojām ir interesanti papētīt, piemēram, Lietuvas iedzīvotāju izvietojumu, tautību sastāvu un gaisa satiksmi un salīdzināt ar Latviju. Leišu atlants - tāpat kā latviešu - pieejams arī kompaktdiska veidā.

Jauno atlantu varat droši dāvināt leišiem, kad esat ciemos vai uzņemat viesos. Varat arī droši ieteikt pazīstamiem leišiem, lai pērk paši. Mūsu partneŗi piedāvā par Lt 30.

Ja kāds vēl nav ievērojis, "Jāņa sētas" karšu pārlūks papildināts ar vairākām vērtīgām iespējām - Rīgas sastrēgumu informāciju (šobrīd, kāds pārsteigums, nav nekur), ceļu remontdarbu vietām, laikapstākļiem, dažādu vietu fotografijām utt.

Tā ir ar to mūsdienu žurnālistiku: viens kaut ko ziņo un citi nedomājot paķeŗ un atkārto, necenzdamies pārbaudīt faktus vai izvērtēt ar veselo saprātu. Spilgts piemērs ir šī vēsts (paldies Artim par norādi). Vienkārši apbrīnojami, cik buku var nošaut divās rindkopās.

Pirmais teikums: "Vācijas tirdzniecības kuģi Beluga Fraternity un Beluga Foresight cenšas izmēģināt kuģošanas ceļu gar Krievijas arktisko piekrasti, dodoties ceļā no Āzijas uz Eiropu pa mūžīgā sasaluma dēļ agrāk neiespējamo ziemeļaustrumu maršrutu." Mūžīgais sasalums ir sauszemē, mīļā LETA, BNS un "Diena"! Un ziemeļaustrumu maršruts ir tas pats Ziemeļu jūŗas ceļš, ko zviedru polārpētnieks Ādolfs Nordenšelds izbrauca jau 1878.-79.g. un kur SPRS ierīkoja rēgulāru kuģu satiksmi vēl 1935.g. "Belugas", starp citu, nav pirmie vācu kuģi, kas to izbraukuši. 1940.g., piemēram, krievi izvadīja tam cauri palīgkreiseri "Komet", lai tas varētu gremdēt sabiedroto kuģus Klusā okeānā.

Otrs teikums: "Ziemeļaustrumu kuģošanas ceļš agrāk vienmēr bija aizsalis, bet globālās sasilšanas dēļ lielākā daļa ledāju izkusuši, un tas atvēris maršrutu kuģiem." Pirmkārt, ziemeļaustrumu kuģošanas ceļš ir atkarīgs no laikapstākļiem, un reizēm vēja, straumju un temperātūras sakritības dēļ reizēm tas pavēries brīvs no ledus. Otrkārt, kāda globālā sasilšana? Treškārt, tāpat kā mūžīgā sasauluma arī ledāju jūŗā nav (par šelfa ledājiem te nav runas). Ceturtkārt, lielākā daļa Arktikas un pasaules ledāju ir sveiki un veseli. Piektkārt, ja domāts jūŗas ledus, tad šosezon augustā tā platība bija 6,26mln km², par 1,41mln km² mazāk nekā 80.-90.gadu caurmērs. Un jums 1,41 ir lielākā daļa no 7,67?

Trešais teikums: "Vairākos posmos jau kopš 2005.gada iespējams kuģot bez ledlaužu palīdzības." Vairākos posmos - Barenca, Bēringa un Ochotskas jūŗā - kuģot bez ledlauža iespējams cauru gadu kopš aizlaikiem. Turklāt lasītājs tiek maldināts, it kā "Belugas" gājušas vienas pašas. Nē, tās kuģoja ar ledlauža palīdzību - un ne jau kaut kāda Rīgas ostas drupinātāja, bet pasaules lielākā ledlauža. Ar to, starp citu, vēl nepietika - bija jāņem talkā vēl otrs atomledlauzis "Rossija". Un pamatoti: Viļkicka šaurumā kuģiem bija jāpārvar ledus lauki, par ledus gabaliem un aisbergiem nerunājot.

Tālāk: "Vasaras laikā ziemeļaustrumu maršruts var kļūt par izdevīgu alternatīvu Suecas kanālam. Kuģojot gar Krievijas arktisko piekrasti, ceļš no Āzijas uz Eiropu saīsinās gandrīz par 5000 kilometriem." Atvainojiet, kuģi brauca uz Sibīriju: Novijportu Obas grīvlīcī. No Korejas uz turieni citādi nemaz lāga nevar aizkļūt. Bet arī Eiropai izdevīgums ir apšaubāms. Lielajiem konteinerkuģiem grūtības Ziemeļu jūŗas ceļā radītu to iegrime: "Belugas" tika cauri bez grūtībām, jo ir reižu desmit mazākas par tiem. Jo vairāk, konteineru termināļos nevar vienkārši atbraukt, kad sanāk, un izkrauties. Tie ir jārezervē. Atkuģosi dienu vēlāk, maksāsi tādu soda naudu, ka maz nešķitīs. Bet Ziemeļu jūŗas ceļā laikapstākļi ir tādi, ka pienākšanas laiku tu vari paredzēt labi ja nedēļas robežās. Un tad vēl ledlaužu izmaksas, mazāks ātrums utt.

Un noslēgumā: "Saskaņā ar kuģu īpašnieku aprēķiniem uzņēmums ietaupa aptuveni 300 000 dolāru par katru kuģi." Ņemot vērā, uz kurieni kuģi brauca, tikpat labi var rēķināt, cik var ietaupīt, uz Jūŗmalu braucot pa Jūŗmalas šoseju, nevis caur Jelgavu.

Bet varbūt tomēr taisnība ir žurnālistiem, un es šai jautājumā neesmu kontinents.

"Jāņa sētas" karšu apgāds izdevis dabaszinību atlantu 1.-4.klasei. Pats tapšanā diži nepiedalījos - tik vien, cik uzmest aci, vai nav kā labojama un uzlabojama. Izdevuma kartes un attēli ļauj izprast ar ģeografiju saistītās tēmas (visums un Zeme, Zemes uzbūve, orientēšanās un kartes, Latvija, pasaule u.c.) dabaszinību programmā. Atlants atbilst jaunajam mācību saturam, izglītības standartam un programmai, tā veidošanā konsultējuši skolotāji un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti. Jaukas akvareļu illūstrācijas izdevumam darinājusi bērnu grāmatu māksliniece Agija Staka. Pērkot ar rēķina izrakstīšanu un pārskaitīšanu, "Jāņa sētā" atlants maksā Ls1,10.

Kas ir galvenie Baltijas pukstinātāji? "Jāņa sēta", protams.

Bez veselā saprāta un ģeografijas pamatu zināšanas paļaušanās uz mūsdienu technoloģijām var ievest neceļos: kāds zviedru pāris sava autiņa globālā pozīcionēšanās sistēmā ierakstīja Kapri salas vārdu un devās ceļā. Ieradušies kādā rūpniecības pilsētā 660km no Kapri, viņi nesekmīgi meklēja slaveno Zilo grotu. Izrādījās, tūristi bija pārrakstījušies un GPS likuši meklēt Karpi vārdu, un nebija apjēguši, ka būtu bijis jāšķērso kāds ūdens, ja reiz Kapri ir sala.

Jaunais pasaules ģeografijas atlants nu pieejams arī elektroniski. Vadīju projektu, un jāatzīst, ka nebija pārāk tīkami - nejēgšanas dēļ programmēšanā, datorgrafikā un mākslinieciskā noformēšanā. Paldies kolēģiem, kas to visu jēdza: kad atveda iznākumu, ij skatīt bija bauda, ij taustīt. Un lietot arī tīkami.

Tātad - disks domāts, lai Jauno pasaules ģeografijas atlantu varētu skatīt un izmantot datorā vai sienas kartes vietā. Sienas karšu pieminēšana nozīmē, ka īpaši ērts un izdevīgs disks varētu būt skolām (gandrīz divsimt karšu kādu trīs sienas karšu cenā, turklāt vairums karšu tādas, kādu papīrā nemaz nav), tomēr derēs ikvienam, kam tīk ar kartēm datorā ņemties. Diskā iekļautas visas Jaunā pasaules ģeografijas atlanta kartes un vēl papilus pasaules, kontinentu un pasaules daļu, Latvijas un citu reģionu kontūrkartes. Tam ir vienkārša saskarne, kas ļauj kartes palielināt un samazināt, zīmēt uz tām, pārvietoties no kartes uz karti un meklēt vajadzīgo karti.

Pērkot vairumtirdzniecībā ar rēķina izrakstīšanu un pārskaitīšanu, disks varētu būt vislētākais. No galvas nezinu, bet ap Ls35. Pērkot skaidrā, ar norēķinu karti vai interneta veikalā, karšu veikalā maksā Ls45.

Klajā nācis vēl viens lielisks "Jāņa sētas" karšu apgāda izdevums - Jaunais pasaules ģeografijas atlants. Tas aizstāj kopš 90.gadu vidus iznākušo pasaules ģeografijas atlantu. Jaunais atlants ir Latvijas kartografu oriģināldarbs, tam ir jauns, moderns dizains, mūsdienīgi un novatoriski veidotas kartes un atainota informācija, kā arī iekļauta visjaunākā statistika.

Vairākas tēmas, piemēram, migrācija, globālizācija, zīmoli, enerģētika u.c., atlantā kartētas pirmo reizi, tāpēc apgāds cer, ka šis izdevums, tāpat kā līdzšinējais, tiks izdots arī citās valodās un kļūs par stabilu eksportpreci.

Izdevumā ietverts vairāk nekā 200 karšu un attēlu, ko papildina plaša uzziņu sadaļa ar valstu un territoriju karogiem un nosaukumu rādītājs ar 12tk vietvārdu. Jaunums ir atsevišķa sadaļa par Latviju.

Jaunais pasaules ģeografijas atlants ir ūniversāls izdevums, kas derēs gan visprasīgākiem karšu lietotājiem, gan skolēniem, jo atlanta saturs pilnībā atbilst jaunajam izglītības standartam un ģeografijas apguves programmai.

Ja pērk ar rēķina izrakstīšanu un pārskaitījumu, Stabu ielā 119 (t.67290669, 67290806) to var nopirkt par Ls3,98.

( Skatīt paraugus. )

Palielinot asumu un skatot Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumus territoriālās vienībās, parādās visādi krikumi.

Savukārt pašvaldībās raibs jūklis. Būs vēl jāpaskaita partiju balsis.

Eiroparlamenta vēlēšanās aina vienkārša - pārkrievotākās vietās uzvar "Saskaņas centrs", latviskākās - Pilsoniskā savienība.

"Diena" ziņo:

"Sadalītas gadskārtējā grāmatu mākslas konkursa balvas — Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Latvijas skaistākās grāmatas svinīgā apbalvošanas ceremonijā godinājusi piektdien. Gada notikuma nominācijā apbalvotais izdevums nepārsteidz. Par Notikumu ar lielo burtu Latvijas grāmatniecībā 2008.gadā atzīts karšu izdevniecībā Jāņa sēta izdotais Lielais pasaules atlants."

Atlantu joprojām var iegādāties:

• ja skaidrā, ar norēķinu karti vai interneta veikalā, tad vislētāk būs karšu veikalā Berga bazārā blakus "Sunim";
• ja ar rēķina izrakstīšanu un pārskaitījumu (internetbanka, iemaksājot bankā u.c. veidi), tad vēl maķenīt lētāk vairumtirdzniecībā Stabu 119;
• ja vismaz 10 gab., tad vēl maķenīt lētāk turpat vairumtirdzniecībā.

Atnesa nule iespiesto Lietuvas administrātīvo sienas karti 1:400000 mērogā, kam esmu redaktors. Taisnība vien būs leišiem:

"Pārskatījām jūsu administrātīvo karti un secinājām: tā būs labākā karte Lietuvas Republikas kartografijas vēsturē."

Novadu karte pieņemta. Klausījos ceturtdien debates, vislabāk saturu un kopiespaidu atainojis Artis Drēziņš "Latvijas Avīzē". Runas tādas, ka iedzīvotāju ģeografijas grands Gints Milliņš nezināja, smieties vai raudāt. Manas domas dalītas: samazināt pārvaldes izdevumus un pieskaņot pašvaldības mērogu mūsdienu apstākļiem ir labi, partejisko cīņu (TP pret ZZS), pagastveču attiecību un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas acumirkļa spēku samēra ietekme uz iznākumu - ne pārāk. Galvenais - pašvaldības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte - paliek nezināms. Skaidrs gan, ka tuvākos gados vēl būs pieslīpēšanās. Kā to izdarīt vislabāk?

Piedāvāju trīs vienkāršus punktus:

• pārmaiņas neuzspiest, bet ļaut, lai notiek dabīgi;
• nodot pašvaldībām visu iedzīvotāju ienākuma nodokli un tiesības noteikt tā likmi;
• atcelt pašvaldību izlīdzināšanas fondu.

Laiku pa laikam uzklīstošā ģeografijas testā šoreiz dabūju 138 IQ kā pasaules galvaspilsētās, tā par pasauli pašu, kā arī 139 UNESCO objektos un 141 karogos.

Labāk pirkt šogad, kamēr vēl nav PVN saskrūvēts:

• ja skaidrā, ar karti vai interneta veikalā, tad karšu veikalā Berga bazārā blakus "Sunim" par Ls55;
• ja ar rēķina izrakstīšanu un pārskaitījumu (internetbanka, iemaksājot bankā u.c. veidi), tad vairumtirdzniecībā Stabu 119 par Ls50;
• ja vismaz 10 gab., tad arī vairumtirdzniecībā par Ls42.

Šovakar TV3 (19.50) un "Panorāmā" (20.30) varētu vēstīt par Lielo pasaules atlantu.

"Jāņa sētas" karšu apgāds laidis klajā Lielo pasaules atlantu - ne tikai dižāko "Jāņa sētas" kartografisko izdevumu tās darbības vēsturē (tas ir, kopš 1992.g.), bet arī apjomīgāko karšu krājumu, kāds jebkad izdots Baltijas valstīs. Vairāk nekā pustūkstoti lappušu biezā un turpat četri kilo smagā atlanta kartēs atrodams ap 90 tūkstoši ģeografisko nosaukumu. Pirmo reizi latviešu valodā tik detālizētā mērogā pieejamas kartes par visu pasauli. Atšķirībā no lielvalstu izdevumiem šajā atlantā esam centušies sniegt mazas tautas skatījumu uz pasauli. ( ... tālāk ... )

Gofa salā Dienvidatlantijā tūkstošiem gadu ir milzīgs putnu tirgus. Bet priekš pusotra gadsimta no vaļu mednieku kuģiem salā izlēca dažas angļu mājas peles. Tagad Carnikavas pagasta lieluma salā mīt 700tk peļu. Bet kādu! Ne vairs maziņo angļu mājas, bet trīskārt lielāku. Ne vairs kukainīšus un sēkliņas ēdošu, bet desmitkilogramīgus putnus dzīvus ligzdās rijošu.

Atļaušos padaudzināt karogi.lv, kur var pasūtināt visu pasaules zemju karogus. Sarakstā ietilpst arī:

• Komoross;
• Sv. Pētera un Miķeļa salas;
• Sv. Toms un Princips;
• Sv.Vincents & Grenadīni.

Interesanti arī apraksti:

"Jau ejot cīņa pret frančiem, nacionālā varoņa Abdelkādira standarts līdz 1847. gadam bija baltā krāsa. Vēsture. Karoga pirmo reizi parādījās 1925. gadā pret frančiem vērtajās demonstrācijās. Līdz Alžīrijas neatkarības pasludināšanai karoga uzvilkšana bija stingri aizliekta"

AAV Dēmokrātu partijas prezidenta amata tīkotājs Baraks Obama skaidro, kāpēc viņš zaudēs Kentuki pavalsts priekšvēlēšanās Hilarijai Klintonei:

"Ko tā (aptauja - R.E.) rāda, ir, ka es neesmu lāga pazīstams šai valsts daļā. Senatore Klintone, es domāju, ir daudz labāk zināma, jo nāk no blakus Ārkanzasas pavalsts."

Zināšanai: Obamas māju pavalsts ir Ilinoisa, kas atšķirībā no Ārkanzasas robežojas ar Kentuki (Kentuki - KY, Ilinoisa - IL, Ārkanzasa - AR).

Iesākumam nav slikti. Ieraudzīts pie begemots.

93

"Savādas kartes" aplaimo mūs arī ar ūniversālu Francijas virtuves ierīci.

"Savādas kartes" aplaimo mūs ar Taivānas pudeļu taisāmo.

Nedēļas nogalē apmeklēju Latvijas Ģeografijas biedrības sapulci. Bija patīkami par jauniem censoņiem, kas turpina lietu. Atzinība biedrības priekšniecībai, kas bija labi izdomājusi, ka balvas skolēniem pasniedz dažnedažādi dažnedažādu nopelnu ģeografi. Vērtīgs Agritas Briedes un Litas Lizumas ziņojums par Latvijas klimatu, tā pārmaiņām un Rīgas siltumsalas un Ziemeļatlantijas oscilācijas ietekmi uz to, ko papildināja vairākas jaunas klimata kartes. Ja pareizi sapratu, par Rīgas siltumsalu jūnijā varētu būt visnotaļ ievērības cienīga Litas disertācija.

Kopš šodienas namus.lv vietnē var ņemties ar "Jāņa sētas" karšu TV.

Un šo zemi turpmāk saukt tā. Ar [ō-].

Mīlīši, lūdzu iegaumēt, kā turpmāk būs šo valsti saukt.

P.S. Tā arī ir pareizi.

Ar to visu globālās sasilšanas histēriju nav nekāds brīnums, ka Jauno ģeografu skolas pētniecības darbu kārtā iesniedz darbus, kur rakstīts, ka Zeme silstot par grādu gadā.

Līdz ar globālo sasilšanu un daudzkārtēju pasaules turības pieaugšanu laikapstākļu upuŗu skaits attiecīgi daudzkārt samazinājies:

Par to un visu ko citu derīgu ziņo Pilsoniskās sabiedrības savienība.

Bija tā. Skatos AAV vidienes upju nosaukumus, vai lāga iztulkoti; ja nav iztulkoti, tulkoju. Piepeši apstājos un izbolu acis: Intracoastal Waterway nav iztulkots!! Gaŗākajam valsts ūdensceļam nav latviešu nosaukuma! (Misisipi un Misūri ir 3700...3800km, bet šis par 1000km gaŗāks.) Eivā, vai tiešām došu vārdu kam dižam? Izskatu "Planētas" bībelīti, nav nosaukuma. Izdomāju, ka varētu latviski saukt par Piekrastes ūdensceļu. Aizeju pie nopelniem bagāta kolēģa - vai tiešām neviens priekš manis nav paguvis iztulkot? Bet viņam indeve lietot "Pasaules zemes un tautas", ko Birznieks uzskatīja par cienīgu skapja balansēšanai. Parakņājas, parakņājas un atrod: "Piekrastes ūdensceļš". Pat šķirklis ievietots. Tpī. Mierinājums vismaz, ka pats neatkarīgi to pašu biju izdomājis.