Personīgas Ritvara domiņas - Spilgts citāts

un ukraiņu, poļu un citu minoritāšu skolas? tām arī nepienākas?

(Atbildēt) (Diskusija)

Ukraiņu, poļu, leišu, igauņu, baltkrievu skolu jautāju var viegli atrisinot, pārveidojot tās par skolām ar padziļinātu šo valodu un kultūru apguvi.
Piemēram, ukraiņu skolā padziļināti mācītu ukraiņu valodu, literātūru, kultūru, tradicijas, vēsturi. Bet pārējos priekšmetus pasniegtu latviski.
Tad Latvijā varētu būt:
kādas 5 skolas, kur padziļināti māca ukraiņu valodu,
kādas 5 skolas, kur padziļināti māca poļu valodu,
kādas 5 skolas, kur padziļināti māca baltkrievu valodu,
kādas 5 skolas, kur padziļināti māca krievu valodu,
utt.
Iznākumā visas ukraiņu, poļu utt. skolas paliktu, bet krievu skolu vairs tikpat kā nebūtu.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

pēc kādiem kritērijiem Tu nosaki, cik tādu skolu vajag? precīzāk, kā Tu izrēķināji, ka vajag "kādas 5"?

minoritāšu pārstāvju skaits Latvijā ir dažāds, un skolu skaitam būtu jābūt proporcionālam tam, cik ir cilvēku, kuri šādas skolas varētu apmeklēt. krievvalodīgo/krievu ir visvairāk, bet, kā noteikt, kuriem pienākas vieta "padziļinātās mācīšanās" skolā?

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Šādas skolas ir domātas Latvijas pilsoņiem. Valsts pati nosaka, cik daudz attiecīgas valodas speciālistu Latvijai būtu nepieciešams.

Piemēram, 5 skolas ar padziļinātu ukraiņu valodas apguvi. Tātad šo skolu absolventi būs noderīgi attiecībās ar Ukrainu.
Nav svarīgi, vai šādās skolās mācīsies ukraiņi vai latvieši. Galvenais, ka Latvijai būs cilvēki, kas vienlaikus labi pratīs latviešu un ukraiņu valodu.

Pilnīgi pietiktu arī ar 5 skolām, kuŗās padziļināti māca krievu valodu. Un arī nav svarīgi, kas tajās mācīsies - krievi vai latvieši. Jo tās nav domātas kaut kādiem mistiskiem krieviem, bet gan Latvijas pilsoņiem, lai nodrošinātu, lai valstī būtu cilvēki, kas vienlaikus labi prot latviešu un krievu valodu. Protams, mācības notiktu pārsvarā latviski. Tā taču ir Latvijas skola.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lol, es nezināju, ka vispārizglītojošajās skolās Latvijā apmāca nākamos starptautisko sakaru speciālistus, un savā naivumā domāju, ka specialitāti cilvēki apgūst augstskolās, kur vairumā gadījumu savu ceļu izvēlas labprātīgi pēc zināma prāta brieduma sasniegšanas. bet še tev -- pēc Tavas idejas, valsts mani var ieskaitīt poļu/leišu/ukraiņu utt. skolā un pēc tās pabeigšanas sūtīt uz Lietuvu starptautiskos sakarus uzturēt.

minoritāšu skolas ir vajadzīgas pašām minoritātēm. ja Latvijā ir skola ar kādas kultūras novirzienu, tad tas ir tāpēc, ka valsts atbalsta savu tradicionālo kultūras dažādību un man dod iespēju izglītoties ar savas kultūras novirzienu. un pie viena iemāca latviešu valodu un Latvijas vēsturi, ja tas nav izdarīts jau mājās.

bet to nacionālās unifikācijas ideju, ka visiem ir jāmācās vienāda novirziena skolās -- priekš kam? izmaksas uz vienu skolēnu taču nepalielinās un nesamazinās atkarībā no tā, kādā valodā skolā māca.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

savā naivumā domāju, ka specialitāti cilvēki apgūst augstskolās

Jā, tiešām, muļķīgi domāji. Jo ir, piemēram, Franču licejs, Angļu ģimnāzija, Dārziņa mūzikas skola, kā arī daudzas citas ar īpašu ievirzi. Reti ko nav par vēlu sākt mācīties tikai augstskolā.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nu gan salīdzināji -- Franču liceju ar minoritāšu skolu. to pastāvēšanai ir pilnīgi atšķirīga ideja un tās skolēniem/skolēnu vecākiem atšķirīga motivācija.

Tevis minētās "skolas ar īpašu ievirzi" ir drīzāk izņēmums, bet vairums skolu piedāvā standartizētu vispārējo izglītību. un to beidzējiem, kas dodas uz augstskolu jau par vēlu sākt apgūt specialitāti?

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Tieši franču liceji un angļu ģimnazijas man bija padomā, kad es runāju par ukraiņu skolu.

Valstij ir svarīgi, lai daži tās pilsoņi labi prastu dažādas valodas. Tāpēc ir loģiski, lai Latvijā būtu gan "ukraiņu", gan "leišu", gan "igauņu", gan "krievu", gan "poļu" liceji un ģimnazijas. Lai daži bērni jau no pašas bērnības apgūtu šīs valodas. Un nav svarīgi, vai ukraiņu skolā mācās ukrainis vai latvietis. Pabeidzot skolu, viņš lieliski runās latviski (kā ikviens, kuŗš mācījies latviešu valodā) un, cerams, labi runās arī ukrainiski.

Šāda pieeja - kad katrai valodai ir dažas speciālizētas skolas - ir noderīga arī mazajām nācionālajām grupām. Ukraiņu skolā noteikti ukraiņu bērnu būs vairāk nekā leišu skolā. Tātad, mazajām etniskajām grupām būs vairāk iespēju saglabāt savu valodu un kultūru. Pašlaik ir tikai viena maza ukraiņu skola. Ja būtu 5 skolas ar padziļinātu ukraiņu valodas apguvi, viņiem būtu piecreiz vairāk iespēju.
Un paliktu arī 5 krievu skolas, piemēram, pa vienai Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Abrenē. Lai gan... Krievu valodu jau tāpat prot pārāk daudz cilvēku. Varbūt varētu iztikt arī vispār bez krievu skolām tuvākajos 20 gados.

P.S. Ja kas, esmu krievs. Tāpēc no manas puses nekāda nācionālisma. Tikai un vienīgi - internācionālisms. Visu etnisko grupu pārstāvjiem Latvijā ir jādzīvo draudzīgi un jārunā latviski. Kopš bērnības.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)

Es teiktu, ka te atslēgas vārds ir "valsts finansēta". Ja valsts dod naudiņu -- mācīsimies valsts valodā. Ja kāda etniskā kopiena izdomā, ka grib savus bērnus izglītot dzimtajā valodā -- bet uz priekšu, sametiet naudiņu, atveriet skolu un mācieties, kā gribat.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

neredzu iemesla, lai Latvijas valsts neatbalstītu minoritāšu skolas. kāpēc gan ne; tam nav tiešas saistības ar šo skolu audzēkņu spēju runāt latviski un lojalitātes līmeni.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)

No īstenpatriotu viedokļa nē. Kas gan neliedz no minoritātēm priekš izglītības sistēmas iekasēt tos pašus nodokļus.

Pagātnē īstens kauna traips šai ziņā bijusi Minsteres latviešu ģimnāzija, kas darbojās par Vācijas valsts budžeta līdzekļiem. Uzskatāma liecība, ka vāciešu patriotisma līmenis ir daudz zemāks.

(Atbildēt) (Iepriekšējais)