es laikam esmu sapratusi, kas mani atšķir no (šķietami lielas) daļas cilvēku (ar to nedomājot, ka padara labāku).
ne jau no visiem, protams. manām smadzenēm ir samērā zemas matemātiskās spējas, toties samērā augstas visas pārējās (ar to domājot verbālās, telpiskās un tam līdzīgi). rezultātā es risinu matemātiskus (un, pieņemu, ka arī daudzus citus) uzdevumus teju vai jaudīgi, bet greizi. es redzu apkārttaciņas, ne taisnos ceļus.

pieņemu, ka manas smadzenes līdzīgi darbojas principā. attiecīgi uz praktiski visu. tas liek man redzēt lietas savādāk. citreiz precīzāk, citreiz otrādi, greizāk.

iespējams, tieši tādēļ, man šķiet svarīgas lietas, par kurām citiem nospļauties un vienaldzīgas lietas, kas citiem ir krietni vien nozīmīgākas. (šis ir tas, ko par mani ir novērojuši citi)

runājot par matemātisko uzdevumu risināšanu un to, kādēļ es vispār par to esmu azidomājusies. pirms pāris dienām man bija jārisina virkne ar matematiskiem uzdevumiem. divus no tiem es pat pierakstīju. atrisināju tos abus. bet tas bija arkārtīgi sarežģīti. pa aprakstītai puslapai un ļoti intensīva smadzeņu darbība. kas arī ir iemesls abu pierakstīšanai. un VISI cilvēki, kam es tos esmu rādīdusi ir atrisinājuši tos 3x ātrāk un vienkāršāk nekā es. jo viņiem visiem ir ienācis prātā tiešais risinājums. kas abus uzdevumsu padarījis gandrīz vai pagalam elementārus. lol.