February 12th, 2014

• 2/12/14 09:13 am
• Dip dip dip dip! Dzīve skrien neapturami, un kaut kā garām, visu laiku kaut kas notiek, bet es pat nespēju aptvert, kas, jo viss skrien garām. Darbs, mājas, darbs, mājas. Burti, pikseļi, bildes, vārdi, bērni, ceļš mājup, ceļš uz darbu, telefona zvani, vēstules, vakarā atplīstu, no rīta raujos augšā un atkal jau skrienu - bērnudārzs, darbs, bērnudārs, mājas... Kaut kas nav riktīgi. Tā pietrūkst sievišķīga neprāta, ļimstošu ceļgalu un taureņu pakrūtē, vai tiešām tā vairs nebūs nekad? Sievišķīgo neprātu gan kompensēju ar to, ka pērku kleitas, varētu teikt, ka mana kleitu mānija kļūst nekontrolējama.
• 1 jau pateicair ko teikt?