July 20th, 2004

• 7/20/04 10:13 am
• mirkļa iegribas nāk un pāriet
  pietika tikai izteikt skaļi
• 2 jau pateicair ko teikt?

• 7/20/04 03:38 pm
• cik bieži Tu dusmojies uz citiem savas mīlestības dēļ?
• 3 jau pateicair ko teikt?

• 7/20/04 05:37 pm
• ir dienas, kad manus runas plūdus nevar apturēt nekas - es spēju rotaļāties ar vārdiem, virknēt tos teikumos un lepni izgaršot, kā tie kūst uz mēles.
  un ir dienas, kad es apskaužu tos, kam vārdi un teikumi nāk tik viegli un dabiski kā ieelpas un izelpas. es lasu, klausos un apbrīnoju. un skaužu, jā, nenoliedzami. un vēl man reizēm ir kauns, ka es nespēju savaldīties un saku, ko domāju. pat tajās dienās, kad vārdi nekārtojas plūstoši un uztverami. tad, kad man paliek pavisam kauns, es bezspēcībā kodu lūpas un lūdzos pie sevis, kaut es pēkšņi izgaistu. savukārt tajos brīžos, kad es mēģinu sakārtoties un domāju par to, ko saku, beigu beigās es pasaku kaut ko tik stulbu, ka atkal murminu pie sevis izgaišanas vārdus. nu, kaunos, taču! vai nu reiz nebūs pārāk daudz kauna?
• 0 jau pateicair ko teikt?