April 16th, 2004

• mazās devās jebkurā daudzumā. jā.
• 4/16/04 08:25 pm
• pusdiena smaga un netīra fiziskā darba - noliktavas atbrīvošana no 5 un 6 gadus veciem bukletiem, produktu aprakstiem un POS materiāliem. šķendēšanās pie sevis par vīriešu neizdarību un slinkumu. patiesībā jau ir smalki - nozīmēt piektdienu par spodrības dienu, nodēvēt to par talku un tad skatīties un komandēt trīs sievietes, kam ir zemākais atalgojums šajā kantorī, rokas pa putekļaino noliktavu, cilā smagas kastes un nēsā atkritumu jūru uz miskastēm. jauka talka, vai ne? vēmiens nāk.
  bet nav labuma bez sliktuma - iedvesmojos pavasara tīrīšanai mājās - rīt revidēšu drēbju skapi. bez žēlastības metīšu ārā apģērba gabalus, kas nav vilkti pēdējo trīs gadu laikā - nebūs vairs nekādu kluso nopūtu "varbūttomērkādreizatkalšajāapģērbgabalāielīdīšu" garā. pietiek.
  pēc 5 stundu maketēšanas/mākslošanās mēģinājumiem atmetu visam ar roku - nu in na(@&# man tas ir vajadzīgs. strādāt piektdienas vakarā nemaz nev labi. no stresa un dvēseliskā sastāvokļa*, man atkal ir traucēta asinsrite galvas asinsvados. pēdējās stundas arī esmu puskurla - viena auss atteicās funkcionēt. cerams, ka tas nav permanenti.
  es miljons gadus neesmu bijusi nevienā vietā, kur var dejot. es nemaz neprotu dejot. bet tas nu tā. es nezinu, kas jāvelk mugurā, ejot uz kādu klubu. bet man nemaz nav jāzina. jo laikam jau arī tuvākā nākotnē neiešu dejot.
  pamazām arī otra auss atsakās funkcionēt, kā arī ir jūtams viegls reibonis un šalkoņa smadzenēs. būs jāatsāk kofeīntablešu un žeņšeņa profilak6tiskie pasākumi, ar steigu. jā.
• 2 jau pateicair ko teikt?