indru rinda
rindra
.:.:. :.:.:
Back Viewing 0 - 20  
viss šeit lasāmais ir fantāzija un klaji meli [userpic]
to find thy way and to never give up

Ceru, ka kraukļi atradīs īsto ceļu.

viss šeit lasāmais ir fantāzija un klaji meli [userpic]

Pēkšņi atceros, ka sapnī, ko redzēju pirms vairākām nedēļām, man bija mūzika skolotāja - pianiste. Taisnības labad jāpiebilst, ka dzīvītē esmu ļoti sūdīgs un absolūti instrumenta neizglītots pērtiķis, taču tas nenozīmē, ka mani pirksti nav ietrenējami - es ļoti bieži, ja brīdi iepriekš pasēžu pie tām, uz klavieritēm varu izdomāt kādu džingliņu vai psihodēlisku akordu kombināciju. Kā nu ne, MSK es bieži spēlēju siņķiku, līdz ar to mūzikas skaņas radīju, spaidot to pašu simbolu sistēmu, ko normāls pianists.

Bet vairāk par sapni. Afiģeķ, cik skaista un gudra sieviete. Viņa man iemacīja dzirdēt un saprast mūziku, kā arī, pats galvenais, klausīties mūziku (uh, kad cilvēks prot klausīties to, tad... ir TIK ciktādāk). Principā viņa pret paša gribu man iemācīja būt par snobu, bet ne jau tādu, kurš pilnigi bez analīzes nosoda kaut ko. Snobu, kurš tāds ir tikai tāpēc, ka vairs nespēj gūt apmierinājumu pat no, atļaušos, vislabākās mūzikas.

Uzskatu, ka sapnī redzētā sieviete bija kas lielāks - kā tāds arhetips, kurš iemieso visus skaisto. Un tas arī bija visu mākslu galarezultāta arhetips, mākslu, ko caur smagu (vai vieglu - tam vērtējoši nekad nav bijusi nozīme) darbu un izkoptām prasmēm var radīt cilvēks.

Sasodīts, iemigu uz pāris minūtēm. Tagad vairs negribu rakstīt. Negribu arī iepostēt uzrakstīto, jo līdzīgi kā pēc epilepsijas lēkmes, kad pilnīgi viss šķiet svešāds un neīsts. Ata.

zivs [userpic]
kompja kurbulēšana

Kompis pasācis nestartēties ar pirmo piegājienu. Nu, tas notiek tā: nospiežu power, viss sāk griezties (kompī :D), hdd led pāris reizes pamirgo, un tālāk nekas nenotiek. Tad slēdzelēju power ārā, un ar 20 sek pauzi iekšā, līdz ventilatoru un disku skaņām pievienojas windows 7 bilde, un tālāk jau viss atkal ir zašibis. Kas varētu būt tam par vainu?
Kompim divi gadi un labi kopts, par ramiem, mobo, tā kā nav aizdomas.

ariadasprince [userpic]
Jumts

Sveiki!


Ievācu informāciju, jo iepriekš neesmu saskārusies un vēlētos dzirdēt iz dzīves pieredzes utt.,

Pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu ēkā, dzīvokli atrodas jumta stāvā, tad nu reizēm sanāk nedienas ar to. Pašlaik lietus laikā gadās notecējumi skursteņa vietā.
Sazinājos ar īpašnieci/apsaimniekotāju ( kurai pieder lielākā daļa citu dzīvokļu ēkā), kā šo situāciju risināsim.
Atbilde bija par to ,ka jāvāc nauda no visiem īpašniekiem kuriem pieder kāds no dzīvokļiem ēkā.

Bet rodas jautājums.
Vai apsaimniekotājs kā tāds, kuram katru mēnesi tiek maksāta summa kaut kādu daļu summas nenovirza iekrājumos ar ideju ( visādi negadijumi gadās), jo apsaimniekotājs arī ir tas kuram pieder lielākā daļa no atlikušajiem dzīvokļiem.

Kā arī sazinoties, pirms diviem gadiem bija jau paziņojums ( jāparaksta) par jumta maiņu papīrs un 1.stāva esošie īpašnieki atteicās, bet kā tur ir.
Vai jums attiecas uz visiem? Vai tikai tiem,kas dzīvo augšējos stāvos?
Izklausās kā izklausās, bet padomu vajag, jo pašlaik vienīgais ko dzirdēju bija - sarunas ar visiem īpašniekiem, atvērts konts un vāksim naudu, pavasarī mainīsim, bet līdz pavasarim taču lietus vēl nolīs 100x.

Paldies jau iepriekš!
Sāpe pirms svētkiem ar neredzamu horizontu, jau sapņos rādās murgi, ka jumts aizbrauc :D

vilibaldis [userpic]
dārzs

un tagad man bail par rozēm, laiks tik ļoti svārstās, ka nevar saprast segt vai nesegt, tā nu es nēsājos ar savu agroplēvi - viendien apklāju, otrā rauju atkal nost.

būvnieki aizbraukuši ar visu mazmājiņu, tad jau laikam kādu brīdi būs miers.

Liene [userpic]

beibes, par rītdienu, kam nav adreses, uzdzindziniet man: 28673225


xoxo
gossip girl

ilona_pop [userpic]

To sum this all fight up: viss jau ir tajā, ka negribas samierināties ar jebkāda veida viduvējību.

ilona_pop [userpic]

Patiesībā jau neviens neticētu, ka tā visa ir taisnība, ko daru un ko domāju:
vakar, piem., ceļā uz Holandi pie vok. ped. pavadīju apmēram 8-9h. Ar mašīnu būtu 3h.
Man ir jāmaina viss savā dziedāšanā. Nu ne viss, bet 95% vokālo iemaņu.
Mani neimponē sēdēšana uz diviem krēsliem. Manis Latvijā vairs nav. Un man nav laika skatīties uz to atpakaļ. Redzot tautiešu nostaļģiju, saprotu- nostaļģēties ir laika tiem, kas ir stabili un droši iekārtojušies ārzemēs, saprot, ka emocionāli kā pietrūkst (LV īpaši raksturīgais piesiet sevi emocionāli tikai pie vienas vietas) un sāk čupoties ar citiem latviešiem. Man tādas vajadzības pilnīgi nav. Jā, reizēm ir vēlme pēc latviskā, ko apmierinu, palasot ziņas, lv portālus, mājas darbiem fonā lv radio vai paskatot personību raidījumus. Pietiek. Plus izmantoju to kā degvielu turpināt cīnīties pa šejieni. Ja man vispār izņemot mūziku un nu jau arī kādu cilvēku blakus pēc kaut kā ir vajadzība, tad tā ir vajadzība pēc mūziķiem, māksliniekiem apkārt, vienalga, kādas tautības. Iespējami ārzemniekiem, lai vairāk varu iegūt un iemācīties, redzot nevis to, ko jau atskatījusies, bet- jauno. Forši ir norunāt ar portugāļu komponistu, ģitāristu 4h par visu, un saprast, ka robežas uzbūvējam tikai mēs paši + tā muļķīgā vēsture, kura velkas līdzi un sarežģī man dzīvi.
Protams, ka uz darba pieteikumiem ārpus mūzikas nafig nevienam nevajag tevi bez pieredzes. Loģiski, un saprotu darba devējus. Saprotu arī viduvēju mūzikas skolu citu kandidatūru izvēlēšanos, jo skolā nevienam neinteresēs, ka man ir koncerts, teiksim, Amsterdamā, interesēs, lai esmu klāt notis iebakstīt. Jau ar šādu iekšēju attieksmi ejot (jo patiesībā es negribu nekādā skolā strādāt!), loģiski, ka darbu nedabū.

Viss ir loģiski un saprotami.

Tagad ir jautājums: kad kāds sapratīs arī mani?
Dziedāt. Dziedāšana ir stabilu cilvēku ar backgroundu profesija. Jā, es esmu kūlusies piecreiz labāk kā visi citi, kuri samierinājušies ar mierīgām, viduvējām dzīvēm, bet, zem tiem maģiskajiem 30 sāk pienākt laiks, kad man arī gribas mieru un stabilitāti. Nē, ne jau atmest dziedāšānu. Bet mieru un stabilitāti, lai visu varu darīt labāķ un lidot augstāk, kā jebkad.
Mana vēlme: atbrīvoties no visiem blockages, izglītības iepriekšējās, bāzēm, ierobežojumiem, psiholoģiskajiem traucējumiem (no sērijas - ko nu es) un vnk sākt darīt to, ko es varu un gribu. Un lai no tā visa ir kāda jēga, ideālā gadījumā, palīdzība citiem. (who experiences more, has more to give huh?) Personīgās traģēdijas ņemt par degvielu, nevis excuse sakumpt nelaimes čupiņā, kaut objektīvi tam ir visi iemesli. Pēc idejas uz visu būtu jābūt pofig un vnk jāiet uz priekšu. Es nezinu, mīļie, kā. Veikalos, skolās bez pieredzes neņem, uz lielāko daļu pietiekumu vnk neatbild. Man vajag aizmuguri. Balsi atbalstošu. Katrs, kurš jelkad ir vēlējies ņemt mūziku par savu profesiju, sapratīs, ka bez tās - nu ne-var. Nezinu nevienu sasniegumiem bagātu* mūziķi izsitušos no pašreizējās pozīcijas. Varbūt maz zinu?

*sasniegumiem bagāts - mūzika kā pamatprofesija, pilnīgs savas eksistences nodrošināšanas avots uz vadošajām Eiropas-pasaules skatuvēm

Ingmārs [userpic]
fak

Man ir apnicis visiem izskaidrot savus tetovējumus.

virginia_records [userpic]

es: tu esi mīlulīts
S: mammīts

Ingmārs [userpic]
aizliegt automašīnas pilsētās

Automašīnas pilsētās ir noziegums pret cilvēci.

Ingmārs [userpic]
ziedošana

Protams, ziedošanai ir jābūt brīvprātīgai. Piemēram, šobrīd es jūtos tā, ka negribētu nekam ziedot, un tas ir normāli.

Ingmārs [userpic]
fgl

Fonds "Glābsim Latgali".

Ingmārs [userpic]
šalles

viss šeit lasāmais ir fantāzija un klaji meli [userpic]
īss sapnis iz realitātes

Man kopš pamatskolas laikiem ir viena neparasta mīlestība. Meitene vārdā Laura. Es pat vasaras šad tad pavadīju atpūtas bāzē "Ronīši", kas atrodas Klapkalnciemā, pārsimts metrus no Rīgas Jūras līča. Viņa tur dzīvoja šikā vasaras villā ar senčiem un māsu, un suņiem. Taču es mitu 4 vietīgā budiņā ar divām divguļamam divstāvenēm, palielu improvizētu skapīti ar deķi durvju vietā, un galdu, pie kā vienlaicīgi varēja apsēsties tikai 3 cilvēki. 

Tādi, lūk, bija šī neizdevušā "Romeo un Džulieta" stāsta pamatnosacījumi. Stāsts ir neizdevies, jo mēs tā arī nekad (mana kautrīguma dēļ) neļāvāmies viens otram, lai gan bija situācijas, kad tas bija iespējams un pat vēlams, nu, piemēram, skūpstīšanās spēlē (no kā nobijos), mums mācoties 7. klasē, kādā Sanktpēterburgas lētākā hoteļa 2. stāva meiteņu istabiņā (bijām ar klasi aizbraukuši ekskursijā, saucas). Laura teica, ka Mārtiņa mute bija negaršīga. Mārtiņš bija viens no džekiem (atļaušos - izmisīgajiem), kurš izmantoja skūpstīšanās spēli, lai "noskōrotu" šādi. 

Labākais tā laika draugs Antons tikmēr atmuguriski izkrita pa blakus istabiņas logu. Labi, ka viņš bija dzēris un ka nozemējās uz lejā augošajiem krūmiem (nekādu traumu). Skolotāja (piedzērusies) pamanīja, jo Antons bija tomēr jāielaiž atpakaļ viesnīcā (tā uz nakti tika slēgta). Viss beidzās labi. Dzēra visi, kuri vēlējās to darīt. Un nevienam nebija sūdi.

Bet Laura tad bija, kā lai to pasaka, skaista meitene parastā džemperī. Un es tai pat laikā - nevainīgs un dumjš skolaspuika, kurš necieta šādus džemperus. Mums, acīmredzot, nebija lemts, un tas ir sasodīti labi, jo, kas zina, varbūt mums ir lemts kaut kad (skumji tverot pēc imagināriem objektiem gaisā) tikties, iemīlēties, rast nepieciešamo savstarp-sapratni. Un tad, pohuj, kaut vai taisīt bēbīšus (jo Laurai, saprotams, ir sasodīti labi gēni).

Labi jau labi, pēdējais, ko vēlos ir viņa stāvoklī. Tā vietā es vēlētos tapt par ceļotāju. Par 19. gadsimta kartogrāfu. Un Laura būtu mana studente-kompanjone. Un - viņas profesors Čelendžers. Pohuj. 


Diskleimerītis: tā kā šis IR sapnis (uzstāju mānoties), tad tu droši vari atpisties, ja tevī dzima zināmas negācijas, lasot šo savārstījumu. 

sirualsirual [userpic]

"What is talk but diluted hysteria?"

sirualsirual [userpic]
talk of the town

https://www.newyorker.com/magazine/2017/12/11/cat-person

ļoti spēcīgs stāsts un, kā jau var lasīt ziņu virsrakstos, ļoti diskutabls

honeybee [userpic]

Ja antropoloģija (un citas sociālās, humanitārās, whatever) zinātnes* kaut kādā veidā var uzlabot pasauli, es teiktu, ka tas ir nevis par to, ka "atnāca te zinātnieks, paskatījās un visu salaboja" (ibo neviens jau nu nav te tāds gudrelis, ka varētu atnākt un sataisīt tā, kā ir pareizi un labi, un uz visiem laikiem), bet par to, ka šo zinātņu idejas un pētījumi ir refleksīvi šī vārda plašākajā nozīmē; t.i., jau tas vien, ka cilvēki iepazīstas ar kādu ideju, var pamudināt viņus mainīt savu uztveri un attiecīgi uzvedību
Kas, protams, ir stipri mazāk kontrolējams process kā "atnāca, paskatījās un salaboja" un tam var būt stipri neparedzamākas sekas
Bet, no otras puses, tas neatņem cilvēkiem ne kontroli pār savu dzīvi ("tu šito nesapratīsi, nemaz neķeries klāt"), ne arī atbildību par sekām

*tā kā es negribu kolapsētus komentārus par tēmu "īstās/neīstās zinātnes", because fuck you stupid ppl, tad: vārdu "zinātne" šeit es lietoju nozīmē "viens no veidiem, kā radīt jaunas zināšanas"

None of the Above [userpic]
Mark Cuban: If We Let China or Russia Win the Artificial Intelligence Race, we're 'SOL'

https://www.youtube.com/watch?v=hOTBtCz_l4A

Bartzabel Lennon [userpic]
Portugāļu - latviešu

Vai kāds lūdzu varētu šo glīti iztulkot?

Quando te vi, amei-te fá muito antes, tornei a achar-te quando te encontrei.
Nasci pra ti antes de haver o mundo.

Back Viewing 0 - 20