indru rinda
rindra
.:.:. :.:.:
Back Viewing 0 - 20  

Kādā vasaras pievakarē, grasoties šķērsot nomaļu Pārdaugavas ieliņu, mirklī, kad labā kāja vienu nejauši izvēlētu sekundes simtdaļu simboliski sastinga virs ielas braucamās daļas, lai tūlīt pret to atdurtos, pēkšņi neizturami spēcīgi sagribējās atsākt kolekcionēt pastmarkas.

Bartzabel Lennon [userpic]
Datormeistars

Labdien cibiņi, gan jau visi redzēja Tv sižetu, kā datorservisi čakarē cilvēkus, tāpēc meklēju sakarīgu datora meistaru vai servisu kur nenoplēstu un neapčakarētu nevajadzīgi. Gan jau ne man vienam šis jautājums sasāpējis, padalieties lūdzu ar ieteikumiem un pieredzi

Tags:
Zetinja Tresor [userpic]
Saulkrasti - Rīga

Jautājums tiem, kas zina Saulkrastus.

Man vecmammai nepieciešams patstāvīgi nokļūt sestdien no Saulkrastiem uz Rīgu. Problēma tāda, ka viņa nevar pati aiziet līdz dzelzceļa stacijai, jo tur pa vidam nav neviena soliņa, kur piesēst un atpūsties, un es nekādi netieku gudra ar autobusu sarakstu. Tā, kā es viņai tai laikā nekādi nespēju aizbraukt pakaļ, tad jau piedāvāju, lai pajautā kaimiņiem, vai nevar aizvest līdz vilciena stacijai, bet vecmamma ir lepns putns un saka, ka to nedarīs.

Viņai vistuvākā pietura ir Zvejnieku iela. Es zinu, ka pati pietura vēl eksistē, bet kas viņā vispār apstājas?? Nevienā autobusu pārvadātāju lapā šo pieturu neatrodu un plāksnītes ar sarakstu arī izskatās, ka tur nav.

Ja visi striķi plīst, tad viņa spēj aiziet vēl līdz A.Kalniņa ielas pieturai, bet meklējot to, 1188 atveras "saulkrastu stacija". Ko tas nozīmē? Ja autobuss pietur Saulkrastu stacijā, viņš arī pieturēs šeit? Kā es varu zināt, cikos tad tas autobuss ir jāgaida? Google streetview vismaz rāda, ka tur pieturā uz vietas ir saraksts, bet vecmamma saka, ka esot mēģinājusi apskatīties, bet nespējot salasīt, jo tā plāksnīte esot pa augstu.

Help?

penija [userpic]

vakar bija tāds vakars, par kuru jāmaksā. šodien. ceļojums uz Spāniju cafe noir ar daudz vīna un daudz ķiķināšanas, tad mēs aizgājām beidzot uz Singh's un tur bija tieši tik ass, lai mazliet gribētos raudāt no čili un laimes, un, izrādās, viņi strādā tik vēlu, lai tu varētu slīcināties vēl vairāk vīnā uz terases, satinies plediņā pavisam mazliet, iedomāties, ka tās ir dienvidu naktis, ka vasara ir mūžīga, braukt mājās ar pedāli zobos, ostīt tikko nopļautu zāli, iemigt, neapjaušot.

bet vienmēr pienāk rīts.

Nebīsties nakts, jo tai ir jau rītausma seglos [userpic]

Ushakawa city

Viņa Gaišība [userpic]
PSA: Par ļaunumiem

Nē, nācionālisms nav lielākais ļaunums. Tas vispār pats par sevi nav nekāds ļaunums, ja vien mēs nenoticam apgalvojumiem, ka tāds un tāds nācionālisms ir vienīgais pareizais un citāda nācionālisma vispār nav. Reliģija arī nav. Un arī korupcija, homoseksuālisti, krievi, komūnisti vai nacisti nav.

Visām kustībām, kas pārliecinoši varētu pretendēt uz lielākā ļaunuma apšaubāmo godu, ir viena kopīga iezīme, un tieši tā būtu vistuvāk tam lielākajam ļaunumam. Proti: nešaubīga pārliecība par to, ka tev vienam ir absolūta, pilnīga un nevainojama patiesība, savukārt visi pārējie vai nu vienkārši kaut kāda iemesla pēc atsakās viņu redzēt, vai melo.

Pasaule ir sasodīti liela vieta, kas atrodas sasodīti lielā visumā un sastāv no sasodīti daudziem mikrokosmiem. Savukārt patiesība ir tas, kas atbilst reālitātei; kaut kāds reālitātei atbilstošs priekšstats mūsu prātā. Ja mums kāds saka "patiesībā ir tā", tad mēs sagaidām, ka tā reālitātē tik tiešām ir, ka mēs varam attiecīgo lietu paši pārbaudīt un pārliecināties.

Ir problēma. Absolūtai un pilnīgai patiesībai vajadzētu būt absolūtam un pilnīgam pasaules atveidojumam kāda cilvēka prātā. Bet cilvēka prāts neizbēgami ir mazāks par visu pasauli; grozi, kā gribi, visu pasauli galvā vienkārši nevar iebāzt. Neizdosies.

Tas nenozīmē, ka patiesība kaut kādā ziņā ir relatīva vai ka "katram ir sava patiesība". Tomēr tas nozīmē, ka cilvēki, kas domā citādi, iespējams, ir saskatījuši citas reālitātes puses un, savus uzskatus būvējot, lielāku uzmanību ir pievērsuši tieši tām. Iespējams arī, ka viņi maldās un pieturas pie reālitātei neatbilstošiem uzskatiem. Iemesli tam var būt dažādi, bet bieži vien šie reālitātei neatblstošie uzskati sniedz patīkamu, lai arī aplamu skaidrību. Tāds jauks īsākais ceļš cauri visai pasaules daudzveidībai, jauka izredzētības sajūta, jauka pārākuma apziņa – e, man ir zināms kaut kas tāds, kas citiem nav.

Un tieši no šīs augstprātīgās pārliecības ir tikai viens solis līdz tiešām draņķīgai uzvedībai. Ar šādu pārliecību nav grūti aizdomāties līdz tam, ka absolūti patiesais es ir daudz pārāks par tiem, kas šo patiesību atsakās saprast un, vēl vairāk, tie nesapratēji īsti pat nav pilnvērtīgi cilvēki. Paskatieties tuvāk uz dažādiem slepkavnieciskiem režīmiem, ātri vien pamanīsit kopīgo iezīmi: pārliecību, ka mums ir absolūta patiesība, un tās vārdā mēs drīkstam slaktēt nepatiesos.

Šī pārliecība ir daudz spēcīgāks pretendents uz lielāko ļaunumu. Ar šādu pārliecību gandrīz visu var pataisīt par ļaunumu. Piemēram, veselīgs dzīvesveids pats par sevi ir apsveicama parādība. Bet, ja es sadomāšos, ka veselīgs dzīvesveids ir vienīgais pieņemais dzīvesveids pilnīgi visiem cilvēkiem, man nav grūti nonākt līdz ļaunai attieksmei pret tiem, kas tādu nepiekopj.

Atkārtošos, tas nenozīmē, ka patiesība ir relatīva. Tas nenozīmē, ka patiesības nav. Ir pavisam vienkārši: ja kaut kas atbilst reālitātei, tad tā ir patiesība. Jā, mums ir pieejama tikai daļa patiesības; tieši tāpēc ir vērts ieklausīties cilvēkos ar citādiem uzskatiem. Varbūt viņi ir pamanījuši kādu citu daļu? Un ir arī iespējams, ka viņi apgalvo nepatiesas lietas, turklāt ar absolūtu pārliecību.

Palieciet pazemīgāki un pārbaudiet, vai jūsu uzskati par patiesību tiešām atbilst īstenībai. Ja atbilst, tad turieties pie tiem, tai pat laikā nebaidoties uzzināt arvien vairāk un vairāk par apkārtējo pasauli. Patiesība nav kaut kāds viens noteikts punkts, ko samērā ātri var sasniegt; patiesība ir nebeidzams izziņas process. Ir svarīgi iet pa pareizo ceļu, bet ir svarīgi arī turpināt iet un neapstāties.

Viss, paldies par uzmanību.

in a river of teas [userpic]

šobrīd ļoti ilgojos normāli lēni sev pagatavot siltu ēdienu

atveracisieklausies [userpic]
Izdrukāšana iespējas..

Krāsaino aplokšņu jautājums ir atrisināts, cerams...Paldies!
Papildjautājums - kur centrā ir iespējams izdrukāt (kādas 50 A4 lapas) "pa tiešo" no MacBook.. nu, tā, ka ienāc un saki, ka man no MacBook vajag izdrukāt 50 lapas
USB flash man nav (arī MacBook USB nav un nav jaunās pārejas), derētu arī no Google Drive vai tmldz, ja tur ir wi-fi/inet pieslēgums, bet ideāli, ja varētu no sava MacBook..

puasōns [userpic]

Apkopēja Apogeja

Nepabeigtā dienasgrāmata [userpic]

DELFI. Otrdien preses konferencē Losandželosā vēl viena sieviete apsūdzējusi kinorežisoru Romānu Polaņski, ka viņš pret viņu pastrādājis seksuālu varmācību.

Līkcepure [userpic]
Twitter

D. izdomāja ģeniālu ideju - pārvērst savu Twitter kontu par Latvian Literature kontu. Es teicu, ka varu atdot arī savējo, jo man ir vairāk sekotāju. Ko gan Latvijas literatūras labā neizdarīsi? Bet tad man palika žēl, un es lūdzu D., lai tomēr atsakās no savējā.

Ūūlę [userpic]

tuvējā klātbūtnē novērotas indietes šķiet daudz vairāk studijas+darbs orientētas, nekā vietējās beibes. also, nespēju iedomāties viņas vēdiski aprūpējam vīru vai nodarbojamies ar kādām citām rietumu fantāzijām par tēmu.

Neversettle [userpic]

Man uz pleca sēž runātīgs papagailītis. Ik pa laikam es viņam paglaudu cekulu un prasu: "Nu, ko tad es tagad nemāku?" vai "Ko tad es tagad daru nepareizi?" vai "Kas man tagad izskatās nesmuki?" vai "Ko es atkal nezinu un nepareizi uzminu?" vai "Par ko man atkal jākaunas? vai "Stulba lose, jā, protams, bet kā/par ko/afshagknahhvz tad tieši šobrīd un vēl arī foreverandever stulba?" vai vienkārši "Ko vēl tu tādu riebīgu par mani vari pateikt?" Un papagailītis-mīļumiņš arī klāj vaļā. Viņam pēc atbildes kabatā nav jālien. Vārdu krājums viņam plašs, prāts ass, pats mūžam uzticams un asredzīgs - zini, ka nepievils. Kaut kādi ierobežojumi viņam gan arī ir - piemēram, arī uz jautājumiem "Ko es māku?" vai "Kas man sanāk?" vai "Vai man šis izskatās jauki?" vai "Drīkst, es brītiņu nejutīšos kā stulba lose?" viņš vienalga klāj vaļā, ko es nemāku, kas man nesanāk, ka es kaut ko esmu uzminējusi nepareizi, kas man izskatās debīli un cik es pati esmu debīla. Tāpēc esmu iemanījusies otrās grupas jautājumus uzdot spogulim nevis papagailītim.

Līkcepure [userpic]
Pļūtākļi

Jau kuro dienu ledusskapī nav mazu pļūtāklīšu, ar ko sevi palutināt. Tāpēc šodien sasniedzu jaunu līmeni. Es apēdu graudu maizi ar šašliku kečupu.

blond [userpic]
Kauliņu spēle "tūkstotis"

Kā pa miglu atceros, ka bija tāda kauliņu spēle "tūkstotis" - ļoti vienkārša un azartiska. Vai kāds varbūt zina un atcerās noteikumus?

Nebīsties nakts, jo tai ir jau rītausma seglos [userpic]

Cléo from 5 to 7 (1962)

Tags:
Neversettle [userpic]

Jaunajā nemēbelētajā, bet tomēr jau mājīgajā dzīvesvietā izmazgātās un izžāvētās drēbes uzreiz cenšos smuki salocīt un nolikt - lai arī tam piemērotu mēbeļu īsti vēl nav. Šoreiz man bija slinkums tās locīt, nometu uz gultas tāpat. Tagad skatos uz omulīgo drēbju mudžekli uz gultas - tāds mancave (bet kāpēc to jāsauc par mancave, kāpēc ne par humancave vai vienkārši cave) - komplektā cepti kartupeļi nevis bezglutēna pārslas ar keilu un spinātiem vai ko tur daiļām dāmām jāēd - dzīve ir skaista.

naktsvijoles [userpic]

Es šodien esmu pateicīga par:

to, ka Oktobrī šeit būs Max Tegmārks, jo viņš ir neizturami mīlīgs un it kā fiziķis, bet īstenībā dzejnieks. Es atceros kā bērnībā skatījos viņa video-intervijas par multiversiem, viņš to tik aizrautīgi stāstīja, ka man pašai mirdzēja acis un lūpu kaktiņi vilkās kautrīgā smaidiņā.

JP Sears. Es viņu dievinu, viņš ir skaists, maigs, muskuļains untraspiritual dievs, kurš runā ar tieši tik sabalansētu, concise amusing atklātības manieri, ka it leaves me positively exasperated and inspired and thirsty for this sort of sheer thrill of truthfulness.

J. Petersōnu. Nav neviena cita cilvēka pasaulē, kurš spētu pat pietuvoties viņa iedvesmojošuma līmenim. He is my Khaleesi and I'm his secret Jorah. Mana istaba nekad nav bijusi kārtīgāka un manas ciešanas perspektīvākas.

Svēto Avilas Terēzi. Viņa man ir palīdzējusi saprast, cik es esmu nožēlojama. Atpestī mani no nožēlojamības, bet tikai tad ja tu tā gribi, jo labāk, lai es pati ciešu savu nožēlojamību, nekā apgrūtinu tevi vēl vairāk.

Par visām nepatverami bagātīgajām dāvanām, kas man ir dotas mana ķermeņa, manas vides, manas iztikas, manas iedvesmas sakarā. Jo vairāk es par to domāju, jo lielāks kauns mani pārņem, jo man nešķiet, ka es jebko vispār būtu izdarījusi, lai to visu būtu pelnījusi. Vienīgais, kas mani mierina ir apziņa, ka kamēr es dzīvoju, man ir iespēja atmaksāt šīs dāvanas, un es ceru, ka es saredzēšu šīs iespējas atmaksāt, un ka vēl nav par vēlu.

*

Nākot mājās es atkal domāju par ticēšanu. Par to, ka var/vajag ticēt vai nu visam vai nekam. Nevar izvēlēties ticēt tikai dažām (labajām, šķietami likumsakarīgajām) lietām. Un ja notiek, kas slikts, tad uzreiz zaudēt ticību un kļūt apātiskam. Reizi par visām reizēm izlemt! Vai nu ir viss Dievs vai nav. Ja nav, tad netici nekam labam. Ja ir tad tici arī sliktajam. Ka arī sliktajā ir jēga un iespēja un likumsakarība. Protams, tas ir šaušalīgi grūti. Tas ir bezmazvai aicinājums - nāc un sāpini mani un es to mēģināšu izturēt. Bet ja izdodas ticēt, tad teorētiski cilvēkam vajadzētu dzīvot eiforijā. Ja viss ir piesātināts ar jēgu un nolūku, tad nevar notikt nekas nekas nekas, kas tāds nebūtu, nekas nelikumsakarīgs, nekas nedievišķs. Viss, kas notiek, notiek uz labu, jo labs ir tāds, kam ir jēga, un jēga ir virzība uz mērķi, un mērķis ir Dieva nolūks, un ja Dievs ir labs, tad arī viņa nolūks ir labs. Viss.

Mani iedvesmo tās koku bildes, kur koks ir apgāzies vai nolūzis, bet turpinājis augt, izaudzis cauri laukakmenim vai metāla sētai, vai cauri ķieģeļu mājai, vai aug uz pašas klints malas karādamies. Lūk, tā ir tīcība. Ja koks to spēj, vai cilvēks tā nespēj? Varbūt koks ir stiprāks par cilvēku. Cilvēkam visu laiku jāpierāda, ka viņa dvēsele ir stiprāka par viņa ķermeni. Viņa dvēselei ir jāaug cauri akmeņiem, tie jāšķeļ, jāaug cauri metāla stieplēm, jākarājas kraujas malā un jānoturās, jālūst un jāturpina augt, pretī debesjumam.

* [userpic]
augusts

sen nav rakstīts par ēšanu. ir klāt laiks, kurā, lai kā arī gribētos un vajadzētu - notievēt nav iespējams. vienlaicīgi ir gatavs, svaigs un pieejams viskaut kas, kas ļoti garšo, turklāt ātri jāapēd, lai nesabojājas. vakar atvedu no Salapils milzu kumšķi ar spinātiem uz pāraugšanas robežas.

vegan spinātu kišs ar saldā kartupeļa pamatni )

Tags:
Current Music: Raime
viss šeit lasāmais ir fantāzija un klaji meli [userpic]

Pagriezos no Dzirnavu ielas uz Baznīcas ielu. Pagāju garām āra kafē sēdošam dusmīgu itāliešu pārim. Pasmaidīju, nodomājot, ka viņi visi noteikti ir to pelnījuši. Manu uzmanibu uz sekundi pievērsa nenosakāma graboņa pāris stāvus virs ietves. Turpinot iet tālāk, pavēros augšup. Neko neieraudzīju. Taču īsi pēc tam jutu, ka man laikam kaut kas ir uzpilējis uz sejas. Pieskāros ar pirkstiem sejai- neko īpaši nejutu. Laikam uzlija kaut kāda ātri reaģējoša skābe - nodomāju nesatricināmā mierā. Tā kā ar vienu aci jau vairs neredzēju, sapratu, ka nav jēgas būt latvietim un kāpt augšā dirsties, tāpēc turpināju savu ceļu tālāk. Baznīcas iela starp citām ielām vienmēr ir izcēlusies ar savu krāšņo arhitektonisko eklektiku. Man tā vienmēr ir patikusi. Bija prieks, tā teikt.

Back Viewing 0 - 20