Indra
rindra
.:.::

September 2018
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30

Indra [userpic]
Es arī biju Svētkos un arī man bija dalītas jūtas



Es arī biju Dziesmu un Deju Svētkos un arī man bija ambivalentas izjūtas.

No vienas puses, man kā skatītājai bija vairāki ļoti saviļņojoši brīži šo svētku laikā. Un tā kopības sajūta tiešām ir kas īpašs, un tās ikdienā pietrūkst. It sevišķi dzīvojot ārzemēs.

Bet šī sajūta pavisam noteikti bija arī pretrunīga. Jo nacionālisms dur acī. It sevišķi tagadējā Trampa ērā.

Ja es būtu, piemēram, krieviete, es, man šķiet, nejustos ērti šo svētku laikā. Jā, bija etniskie ansambļi Vērmanes dārzā, un tas bija gandrīz vai jaukākais pasākums. Arī tāpēc, ka tur viss bija par brīvu, un visvisādi cilvēki līdzās viens otram baudīja pasākumu. Ne tikai tie, kas varēja atļauties. Un pavisam noteikti ne tikai latvieši.

No otras puses, es vismaz pāris stundas skatījos gājienu un piefiksēju tikai divus krievu kolektīvus - abus no manas Salaspils. Noteikti, ka to bija daudz vairāk kopumā, bet tā proporcija izskatījās ļoti maza.

Ja mēs gribam mieru un saticību Latvijā, mums ir jāuzrunā un jāiekļauj Latvijā dzīvojošās ne-latviešu etniskās kopienas (un citas minoritātes) daudz daudz vairāk, ne tikai, bet arī Dziesmu un Deju Svētkos.

(Manā) ideālā pasaulē visi cilvēki viens otru uzskatītu par brāļiem un māsām. Un tā dalīšanās ciltīs/kopienās/valstīs un ar to saistītais nacionālisms/patriotisms, manuprāt, ir izaudzis no pavisam prozaiskas cīņas par resursiem. Un šī cīņa ir reāla. Un ir normāli pastāvēt par sevi, kad tev uzbrūk. Bet tad, kad cīņa ir beigusies, būtu labi uz to patriotismu skatīties nedaudz rezervēti, jo tiešām beigu galā mēs visi vispirms esam cilvēki un tikai pēc tam kādas tautas, reliģijas, dzimuma pārstāvji. Tas nenozīmē, ka mums visiem jābūt vienādiem. Daudzveidība ir skaista. Bet ir uzmanīgāk jādomā, kā to mūsu unikalitāti svinēt.





Tags:
Comments

Kāpēc jaukt kopības sajūtu ar patriotismu? Tas nav viens un tas pats. Kanāda spēlē hokeju, mēs dejojam. Un tā krieviete, kas jutās neērti — vai nevarētu būt tā, ka tas ir arī viņas neizdarīto mājasdarbu pēc? Vai tad mēs liekam šķēršlus svētkiem, kas ir iekļaujoši?

Tev nešķiet, ka šie svētki ir patriorisma svētki (arī)? Latvijas simtgades viens no lielākajiem (ja ne lielākais) pasākumiem, ar prezidenta un citu valsts vīru un valsts sievu uzrunām....
Varbūt, ka mēs neliekam īpašus šķēršļus iekļaujošiem svētkiem, bet vai mēs esam atvērti? Man tā nelikās. Bet es neesmu dziesmu svētku sociologs. Vienu tādu pazīstu, būs jāuzprasa.

Pat ja tie būtu patriotisma svētki, vai pamatproblēma nav tāda, ka hipotētiskās krievietes nevar sevi iedomāties jūtam patriotismu par Latvijas simtgadi, valsti, svētkiem utt.? Ja tā, tad piekrītu. Tā ir problēma. Nav jau tā, ka svētki ir etno-nacionālistiski "nepiederošajiem ieeja aizliegta" — ja zini vārdus un māki hereogrāfiju, tad vari ne tikai skatīties, bet arī piedalīties. Būtu interesanti uzzināt statistiku par to, cik daudz no dziedātājiem un dejotājiem nāk no jauktām ģimenēm vai ģimenēm, kur pirmā valoda bijusi krievu valoda. Noteikti, ka tādi dalībnieki ir. Tātad, jau atkal, jautājums ir par veikmsīgu vai neveiksmīgu integrāciju, bet ne "patriotisms tas ir slikti uz Trampa fona".

Hipotētiskās krievietes var justies neērti dažādu - labāku vai sliktāku - iemeslu dēļ. Un tie visi būtu sliktas integrācijas politikas rezultāts.

Integrācija nav vienvirziena iela.
Tipa, kultūras nams ir, durvis vaļā ir, zīmīte uz dēļa "piesakieties krievu tautas deju kolektīvā, gatavosimies Dziesmu un Deju Svētkiem" arī ir. Ko jūs nepiedalaties? Ko nenākat? Nejūtaties piederīgi Latvijai, ja?

Varbūt, ka mūsu valsts dara daudz vairāk. Es ceru. Bet pagaidām man, spriežot pēc šiem svētkiem, tā neizskatās.

p.s. Es neteicu, ka patriotisms ir slikti. Es teicu, ka miera laikos (un Trampa laikos) pret to, manuprāt, vajadzētu izturēties rezervētāk.

Pasaulē nav un nebūs miera laiki. Trampa laiki tieši kalpo kā arguments, lai pretotos tādiem elitistu projektiem kā globalizācija un multikulturālisms beidzot atgriezties pie kaut kā sava, unikāla, vērtīga un atšķirīga, to attiecīgi apliecinot pasaules arēnā. Tie nav tikai Trampa laiki - arvien vairāk visā pasaulē ļaudis un tautas pamostās pēc ieilgušā "one world" koncepcijas nomiedža, dzīrēm un paģirām. Tautas, valstis un nācijas joprojām pastāv, tāpat kā visos vēsturiskajos laikos - Jēzus vēl nav atgriezies, vēsture turpinās.

Tiešām, grūti saprast, kāpēc lai svētkos, kuri cieši saaudušies tieši ar latviešu tautas likteni, pēkšņi uz lielās skatuves būtu jādzied kaut kādas krievu dziesmas. Nedz 19.gs., nedz starpkaru periodā dziesmu svētkos nepiedalījās žīdi, krievi, vecticībnieki, poļi, baltkrievi utt. Piemēram, kurzemniekiem krievi vispār ir kaut kas svešs, naidīgs, abstrakts, un tas nav tālu no realitātes. Tu to laikam raksti, kā cilvēks, kas diez ko nav saistīts ar mūsu zemes vēsturisko un aktuālo realitāti.

Jā, kamēr mēs dalīsimies ciltīs, tiešām miera laiku nebūs.
Un mēs dalīsimies ciltīs tik ilgi, kamēr pasaulē pastāvēs nevienlīdzība.

Dziesmu svētki ir visas valsts simbols. Visas. 19.gs un starpkaru periodā mēs bijām jauna valsts, vājiņa vēl. Var saprast bailes iekļaut citus. Bet tagad ta mēs esam jau vecāka valsts, varētu beigt uztraukties.

Jo vairāk mēs atstumsim/nepieņemsim/necentīsimies aktīvi integrēt konkrētu kopienu cilvēkus valsts ievaros, jo lielāka iekšējā sašķeltība, kuru, starp citu, arī izmanto mums naidīgās valstis.

Cilvēki tā vienkārši "nedalās ciltīs", tas ir kaut kas, ka bezmaz vai notiek pats par sevi, tas ir cilvēkbūšanas vēsturiskais "dotais", ko arī atspoguļo lielais dažādo tautu un valodu skaits pasaulē. Jebšu tu gribi, lai visi runā angļu vai latīņu valodā? Grūti saprast, kāpēc šo dabisko dotumu vajag kaut kādu hipermorālu un teju sekularizēti reliģisku mērķu vārdā "pārvarēt", ja tautas un ciltis var mierīgi dzīvot savā starpā. Piemēram, latviešu ciltij nav problēmu ar igauņu un lietuviešu cilti, tikai ar vienu citu cilti. UK skotiem nav problēmu ar īriem vai velsiešiem, viņiem ir problēmas, ka piepišas sakšu-normāņu, fui, angļu ciltis utt. Jā, pasaulē pastāvēs vienlīdzība, jo cilvēki ir dažādi un resursi ir ierobežoti - ir jālūdz Dievs, lai netiktu izveidota viena vispasaules valsts, kas visus pasaules resursus un kultūras labumus pārdalūitu pēc viena utopiska, taisnīga, izrēķināta plāna.

Dziesmu svētki ir ne tik daudz valsts, cik tautas simnbols, jo svētki ir daudz vecāki par valsti un institucionālu suverenitāti. LV joprojām ir jauna un vāja valsts, ar ļoti stipru un agresīvu kaimiņu austrumos, ar ļoti stiprām ekonomiskajām un nonivelējošajām tendencēm no rietumiem. Latviešus kā valsti nav loģiski salīdzināt ar tik senām un pašpietiekamām valstīm/tautām kā franči vai angļi, turklāt tas ir šodien ir bezjēdzīgi, jo pēdējos gadus gan angļi, gan franči, un pat tik jaukta un beznaconāla zeme kā ASV sāk satraukties par savu identitāti un pirmās personas daudzskaitli. LV ir vairāk jāsalīdzina ar citām reģiona valstīm - Baltiju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju, vai pat Īriju.

Par pirmo paragrāfu - jā, lai ir ciltis un atšķirīgais. Es nekur savā ierakstā neteicu, ka visiem jākļūst vienādiem.
Bet es uzskatu, ka tad, kad visiem dabiskā kārtā būs pietiekami daudz resursu, lai dzīvotu ok dzīvi, arī plūkšanās ja ne beigsies, tad noteikti samazināsies. Un visdrīzāk arī patriotisms dabiskā kārtā samazināsies. Nav obligāti, ka tam jānotiek vispasaules valsts izveidošanās rezultātā. Tas varētu notikt arī tehnoloģisko izgudrojumu rezultātā, piemēram.


Par otro.
Es jau te citiem teicu, ka laikam jau gala beigās arī priekš manis ir ok, ka Dziesmu svētki ir pamatā latviešu svētki, latviešu tautisko tradīciju svinēšana. Bet tiem nevajadzētu būt tik lieliem tad. Vislielākajiem par valsts naudu organizētajiem svētkiem, imho, būtu jābūt priekš visiem.

Jā, Latvija ir relatīvi jauna un vāja, bet vēl vājāku to padarīs iekšēja šķelšanās. Tas arī ir tas, ko mūsu austrumu kaimiņi grib sasniegt.

Piemēram, runājot par citādo - konceptuāli latviešu dziesmu svētki jau ilgāku laiku pat rietumnieku apcerēs ir bijuši saistīti ar igauņu un lietuviešu dziesmu svētkiem, ik pa brīdi ir bijuši sadarbības projekti, un tieši šajā cittautu sadarbības plāksnē vēl daudz ko varētu darīt. Tev taču nav noslēpums, kāpēc par krieviem - pat ja tomēr ir koncerti ar mazākumtautību grupām - nepriecājas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne abu valstu un tautu lielajos dziesmusvētkos?

Tas salīdzinoši mazais skaits (no katras lielās pilsētas - un minoritātes, grozies kā gribi, faktiski dzīvo tikai lielajās pilsētās - tomēr bija vismaz četri+ mazākumtautību kolektīvi) drīzāk atspoguļo, ka padomju kolonistu impēriskā mentalitāte un nicinošā attieksme pret zemes pamatiedzīvotājiem un viņu valsti pat šajos 30 gados diez ko nav mainījies.

Turklāt tu ignorē visus tos krievvalodīgos, slāvu u.c. izcelsmes cilvēkus, kuri nevis dibina kaut kādu savu kolektīvu, bet dejo vai dzied kopā ar latviešiem. Kas, protams, daudzu krievu jauniešu acīs ir daudz labāk nekā sēdēt kaut kādā nožēlojamā pensionāru un šovinistu klubiņā, organizējot kārtējo 9. maiju un klausoties bābās par to, kā, redz, latvieši sačakarēja mūsu brīnišķīgo padomju savienību un tās sasniegumus.

(Anonymous)

Kāpēc gandrīz 150 gadus veciem, tieši latviešu tautai un nacionālajai kustībai svarīgiem svētkiem būtu jābūt iekļaujošiem, pakļaujoties kaut kādiem valdošiem snobiskiem vējiem?

Valdošie snobiskie vēji? Mīlestība un tolerance ir tūkstošgadīgas vērtības

Kāpēc tad Tu nemīli cilvēku savdabību?

Es mīlu cilvēku savdabību.
Es arī postā konkrēti minēju, ka daudzveidība ir skaista.

Mīlestība neuzstāda noteikumus.

Diskutējams jautājums.

Ja tā būtu, tad tiešām tas nozīmētu, ka vienmēr un visos gadījumos jāmīl visi cilvēki neatkarīgi no tā, kādai ciltij tie pieder / kādā valodā runā / ko dara attiecībās ar tevi / tavu valsti.

Bet es tā neuzskatu. Mīlestībā uzstāda gan noteikumus. Piemēram, ja kāds, kuru es mīlu, sāk man kāpt uz galvas, man ir tiesības kļūt uz laiku "mazāk mīlošai" un nospraust robežas. Bet to jādara vienmēr ar domu, ka ilgtermiņa mērķis ir mīloša līdzāspastāvēšana nevis kāda sodīšana.

Cilvēki nav tikai kādi tukši abstrakti, bezsaturiski apzīmētāji, nav iespējams dalīt "vispirms cilvēki", un tad visu pārējo, kā smalkā morālā gaume to prasa. Būt cilvēkam sakrīt ar būšanu noteiktas tautības, dzimuma, ģimenes, dzimtas, teritorijas utt pārstāvim. To noliget nozīmētu tīras un abstraktas, bezvēsturiskas ideoloģijas vārdā noliget cilvēcisko.

Grūti saprast, kāpēc lai šie svētki patiktu absolūtajam vairumam Latvijas krievvalodīgo, kuri vai nu paši ir okupanti, vai arī ir okupantu pēcteči ar atbilstošu mentalitāti un uzskatiem par latviešu tautu un tās valstiskumu. Gan 1918 g., gan 1990tajā Latvijas valsts kā institūcija interesēja tikai ekskluzīvi vienu šajā teritorijā dzīvojošu etnosu - latviešus.

Cīņa nav beigusies un nebeigsies nekad - tik ilgi arī būs nacionālisms un patriotisms. Tāpat nacionālisms nav reducējams uz ekonomiku/resursiem - tā būtu marksistiska pieeja, tātad apriori nepareiza. Nacionālismam ir daudz dziļākas saknes dzimtu-cilšu-ģimeņu-valodas, vēstures un teritorijas savstarpējās kopsakarībās.

Šis latviešu liberāļu tālāka gala dziesmusvētku lasījums "Trampa laikos" ir simptomātisks pavisam citā griezumā, proti, ka noteikts progresīvo aktīvistu un abstraktās cilvēkmīlestības sludinātāju gals savu pozīciju noved līdz galējām paranoiskām konsekvencēm, kurās atceļ pats sevi. Dziesmusvētku lūkošana "ar aizdomām" ir tas pats, kas ASV situācijā brēks "abolish all borders" un slēgt jebkādus imigrācijas kontroles depratmentus, proti, iebraucot tik dziļās auzu pozīcijās, kuras neviens ar veselu saprātu apveltīts pilsonis nekad neatbalstītu. Šādi uzskati sevi iedzen tik dziļā frindžā, ka "mīlestību" un "toleranci" politizējot līdz maksimumam, sevi padara par šauru interešu un fanātu sektu. Ko tas līdz tantei Kurzemē vai lauķim Idaho? - neko.

Tavs komentārs arī pierāda, ka tiešām ir cilvēki, kas ir integrējušies un kas nav. Un ka ir pie kā strādāt. Un grūtāk uzrunāt un aizsniegt ir tieši tos, kas dzīvo kādā valstī un gūst labumu no šīs valsts institūcijām, bet snobiski viebjas par pamatnācijas kultūru. Tāda attieksme varbūt ir objektīva (diskutējams), bet tā noteikti nav cēla. Bet arī šos cilvēkus vajadzētu aizniegt. Un tas nenozīmē visus padarīt vienādus. Tas nozīmē izveidot kopīgu platformu, kur visi atšķirīgie var būt kopā.

Kāpēc Latvijas lielākie svētki ir latviešu svētki? Vai nevajadzētu tā būt, ka lielākie svētki, kas organizēti par vasts naudu, ir visu Latvijas cilvēku svētki?

Kāpēc Latvijas valsts valoda ir latvišu valoda? Kāpēc valsts etnogrāfiskais, nacionālais valsts un mākslas muzejs par vismaz 90% pārstāv to cilvēku radīto, kuru etnicitāte ir latviešu?
Kāpēc Latvijā nieka 25 gados pamatnācijas skaits kritās no 70+ procentiem līdz knapi 52%? Kāpēc vajag par katru cenu aizsniegt tos, kuri nevēlas būt aizsniedzami?

Par kādu kopīgu platformu var būt runa ar 9. maija svinētājiem?

Beidz, beidz, atradies te gudrais. Stiklenes jāēd visiem.

Jāēd, jāēd, atradies, atradies. Miers un bērziņš. Vienkārši dažreiz izbesī tā vispārējās mīlestības reliģijas sludināšana, jo nu reāli kā kaut kādi pašaplaimotie savā sapņu pasaulē.

Es esmu pret vispārēju mīlestību.

Vēlreiz atkārtoju - es nekur neteicu, ka visi ir vienādi. Vai ka visiem būtu labi būt vienādiem.

Es teicu, ka manā ideālā pasaulē visi viens otru uzskatītu par brāļiem un māsām. Jo gala beigās ir tomēr universālas lietas, kas mūs vieno - kaut vai tas, ka visiem gribās ēst, gribās seksu, mieru un siltu vietiņu.

Stipri cilvēki var bez stresa būt kopā ar citiem un reizē ik pa laikam uzspraust savu nacionalitāti/reliģiju utt kā brošu. Un ja tiešām kāds sāk braukt virsū - aizstāvēties.

Vājie mūždien izdomā kā sevi norobežot/izcelt no pārējo vidus un kā savu vājuma radīto norobežotību pasniegt kā ezotērisku luksusu. Bet tam ir cena, un cena pārāk bieži ir karš.

Par brāļiem un māsām vēsturiski uzskata vai nu savus reālos brāļus un māsas, kam kopīgi vecāki, vai arī visi ir "brāļi un māsas Kristū", muslimi vai budisti arī nereti viens otru mēdz saukt par brāļiem vai māsām. Sociālisti gan visi viens otru sauc par "biedriem".

Ok, es varētu piekrist, ka labāk katram savus svētkus, nevis visi vienā zupā. Bet Latvijas valstī par Latvijas naudu (ko maksā visi) nav Krievu dziesmu un deju svētku. Kaut kas varbūt ir, bet ne tik liels. Un nav arī tik lielu svētku kā latviešu dziesmu un deju svētku - bet priekš visiem.

Jā, tā brošas metafora nebija īpaši veiksmīga. Bet tas, ko es ar to domāju ir tas, ka tu vari praktizēt reliģiju, bet tad, kad tu ar citiem kopā tusējies, nav obligāti to visu laiku uzsvērt. Un arī kad savā valstī jārisina pamatprobēmas - piemēram, kā izdzīvot - nav ok to visu laiku uzsvērt un aizstāvēt.

Katram sēta ap laidaru ir ok. Bet valsts ta ir viena. Un jau tā ir tik daudz naida starp visām grupām šeit.

Bet vai tu neesi aizdomājusies, ka LV krieviem (kuri sastāv no Latvijai vēsturiski piederīgajiem krieviem un okupācijas laika ievesto kolonistu substrāta) varbūt nemaz nav nedz tādu dziedāšanas svētku (vismaz Krievijā tiešām nav tādu svētku analogu), nedz dejošanas masu pasākumu, varbūt šai tautai ar citu specifisku vēsturi tādas lietas nemaz nav raksturīgas, bet, nē, tu viņiem vispasaules mīlestības, inkluzivitātes un iecietības vārdā gribi uzspiest kaut ko tādu, kam nav nekāda pamata, nedz gribas no viņu puses.

Ja krieviem (t.i., lielkrievu šovinistiem) ir naids pret latviešiem, kas svin savus 150 gadus vecos svētkus, tā ir viņu pašu problēma.

Atbildot uz Zhoras pēdējo no visiem izdzēstajiem komentāriem, gribu teikt ka es neesmu kumbaijā hipijs, un man liekas, ka, ja uzmanīgāk lasa manu ierakstu, tam arī būtu jābūt saprotamam.

Es IRLā kopā ar vīru vadu uzņēmumu, un es satieku ļoti daudzus cilvēkus, kuri to vien dara kā cenšas pārkāpt sarunātās robežas. Un mums ir jāmāk kārtīgi sarunāt noteikumus, nosargāt pozīcijas vai pat kļūt agresīviem, ja cilvēks galīgi nesaprot. Arī privātajā dzīvē nosargāt savu telpu, savu mieru ir viens no manas dzīves vadmotīviem. Es ļoti labi saprotu, cik svarīgi tas ir.

Bet, manuprāt, tas nenozīmē, ka ir jākrīt otrā grāvī un jādzīvo pilnīgi norobežojoties no "kaimiņiem". Katrs savā kaktā kaut ko darīs un pa kluso audzēs naidu. Ja cilvēkiem Latvijā būtu vairāk tādu svētku, kuros visi var satikties un viens otru apskatīt un iepazīt, arī bailes un naids samazinātos - imho. Un būs vairāk miera. Un vēlreiz – tev droši vien taisnība, ka vajag latviešiem latviešu svētkus, krieviem krievu, čigāniem čigānu utt. Tikai atkal piebildīšu - arī vienus vislielākos svētkus VISIEM.

18. novembris, 4. maijs? Ak, jā, pareizi, vairumu krievu neinteresē.

Tavas fantāzijas ir jaukas un savā žurnālā, bez šaubām, tās vari aprakstīt. Man, savukārt, tās liekas naidīgas.

Tad kādas īsti ir tās manas fantāzijas - jaukas vai naidīgas?

Būtu labi , ja tu paskaidrotu sīkāk. Es nespēju iedomāties, kā mans ieraksts var likties naidīgs pret visām dzīvām būtnēm.

Paskaidrojums izpaliks. Man nav mērķa Tev to pierādīt.

Tam, ka latviešiem ir sava valsts, arī ir "cena" - jo neviens no lielajiem kaimiņiem negribēja, lai te ir tāda valsts. Bet tā taču ir kaimiņu (turklāt nevis leišu vai igauņu), nevis LV problēma, ka "ir karš". Norvēģi vai poļi un viņu nacionālisms arī nav vainīgi, ka "ir karš" caur to, ka viņiem uzbruka Vācija.

Cilvēkiem ir privātīpašums, jebkurš, kurš nedaudz ilgāk padzīvojis, piemēram, UK pateiks, cik ļoti vidusmēra anglim nozīmē viņa privātīpašums un "norobežošanās", vai tepat LV "norobežošanās" savā kaktiņa vai stūrītī zemes, viensētā. Ja tev privātīpašums (vai žogi, kas norobežo ģimenes māju) ir "vājums", tad jau sanāk līdzīgi kā Prudonam, kam privātīpašums kā tāds ir zagšana.

Es neteicu, ka privātīpašums ir vājums.
Es teicu, ka vājiem cilvēkiem ir tendence norobežoties, pie tam šo norobežošanos pamatot ar visādiem naratīviem par savas identitātes īpašo un ekskluzīvo dabu.

Absolūti lielākā daļa interesantāko, vērtīgāko, dziļāko un krāsaināko institūciju un tradīciju balstās uz norobežošanos un izslēgšanu, kur pēdējie ir tieši konkrētās lietas stiprums, nevis vājums. Būtu ļoti stulbi, ja angļu Trooping the Color parādi vajadzētu nevajadzīgi modificēt, iekļaujot muedzina dziedājumus vai pakistāņu vēderdejas.
Tu jauc secību - pārsvarā vispirms j a u ir kaut kas savs, unikāls, jau ir savs naratīvs, kas arī liek norobežoties attiecībā pret citādo, svešo.

Vācija nesāka karu tāpat vien.
Bija iemesli, kāpēc tā kļuva par nacistisku valsti.
Bet analizēt rīcību iemeslus ir grūtāk nekā visu laiku kādu vainot un sodīt.

Jā, protams, Vācija sāka karu 1PK izskaņas dēļ, bet vēl bez likumsakarīga un gandrīz pamatota revanšisma tam nāca klāt vienkārši kreizij rasu teorija, kas paredzēja uz slāvu rēķina palielināt vācu lebensraum - tur tiešām nav vainīgi nedz čehu, nedz poļu nacionālisti.

Super. Tad ar Tevi var droši tusēt.

Šis bija nullem ☺️

Tev vajadzēja paskatīties Latgales daļu, tur bija dafiga visādu mazākumtautību kolektīvu skaistos tērpos. ja tie no Vidzemes nebija pieteikušies, tad paši vainīgi. nav tā, ka tur skrien pakaļ katram kolektīvam un lūdzas piedalīties. piedalās tie, kuri grib un spēj nokārtot kvalitātes prasības, neatkarīgi no tautības vai ādas krāsas. turklāt koros un deju kolektīvos ir daudz krievu, ukraiņu, utt. varbūt dzirdēji, ka viens kolektīvs bija no Igaunijas (pārstāvēja vienu Latvijas novadu, kurā sava kolektīva nav). par nacionalitāti nevajadzētu īsti spriest pēc uzvilktā tautas tērpa.

Forši. Es ceru, ka tā bija. Es pat pēc šīm garajām diskusijām sāku domāt, ka tiešām varbūt nav vērts visu jaukt vienā katlā, un ka tiešām ir ok, ka latvieši svin savas tradīcijas savos svētkos un citi svin savos.

Taču man paliek vēl jautāmums par to, vai ir/nav jocīgi, ka lielākie (?) svētki Latvijā (pie tam ar VISU iedzīvotāju nodokļiem apmaksātie svētki), ir galvenokārt latviešu svētki, nevis visu Latvijas cilvēku svētki....

Dziesmu svētki paredzēti visiem kuri dzied konkrētas dziesmas un spēj izpildīt kvalitātes prasības. Mūsu svētki, mūsu noteikumi.

Vai tu savā mājā/dzīvoklī ļauj uzturēties katram? Un patiešām kaunies, ka izmitinātais nesaprot tevis dziedātu dziesmu, jo nav iemācījies tavu valodu un tradīcijas?