February 21st, 2007

• Nirvana
• 2/21/07 01:21 pm
• Vakar Zemitāna laukumā (Teikā) nolēmu piesēst uz soliņa. Neskatoties uz to, ka bija stipri mīnusā un laiks ar bij` vakarpusē, tieši Čas P - motoru rūkoņa, sniega gurkstēšana, žļurgšana, cilvēku beztolkulārais bazars utt.., es nolēmu vienkārši pasēdēt (gaidot zvanu)...
  Nu tad es tā sēdēju, sēdēju, kamēr sagribējas i pagulēt - nokratīju nost sniegu un likos ar`. Guļu. Pienāk sākumā viens pāris (vīrs da sieva) un saka man, ka nu nebūtu lab` tai kai as guļu, vobšem, lai mājas eju... A es neko, saku: ".. da man labi, ko jūs..., viss labi..."
  Tad nu guļu tālāk... Pienāk babuška un sak`: "Čto ti miļeņkij zdesj ļežiš, evon skoļko uže - celih sto čelovek pomerlo tak...! " A es šai, iesmejos bišķiņ: "Nu sto pervim budu...(Babuļkai aš vilnas lakats elektrizējās.) Da, normaļno, matj, vse horošo - ja prosto otdohnutj rešil..." Bet babuļai jau sava versija...: "A Vi čto ..- induss..., eta samaja - nirvana, da? Meditacija?" Es šai tad ar` atzinos: "Nu da, a kak že.. Ona samaja - nirvana..." Babuļka deva svētību un devās prom.
  Guļu (joprojām)... tad pienāk vēl viens paris: "Kā Jūs jūtaties (da šie redz, ka jauns, ne bomžara, mētelītī, laķenēs, ar portfeli)?"Nu es pasaku, ka jūtos labi, ka man ir nirvana - tad šie tādi domīgi aizvilkās prom, kaut ko apsprižot... - mani laikam...
  Bet guļot tur, es izjutu tādu gandarījumu un lepnumu, ka, vot visi brauc tuda - sjuda, a es guļu un skatos mākoņos, zaros un vados, kas man pāri..., bet tas štrunts.., un atpūšos, nedomājot ne par ziemu, aukstumu, ne par kādām ikdienišķām lietām... Nē, es reāli ieguvu baudu, gandarījumu par to, ka pilsētā, darba dienas jūga var vot šitā...
• `От заебись: Nirvana
• 0 commentsLeave a comment