November 15th, 2006

• .., arī trīskājains suns...
• 11/15/06 01:20 pm
• Viegls rudens vējš žāvēja manu sejas ādu, saule pavisam viegli sildīja to, tāpēc es nejutu kā žūst manas pieres grumbas, kas manas mīmikas dēļ palika jūtīgas. Es bieži mēdzu saraukt pieri vai, domās grimstot, masēt to.
  Pieturā nebija daudz cilvēku laikam bija pārāk agrs rīts vai arī pārāk vēls vakars vai pat nakts vidus. To būtu grūti pateikt, ja nebūtu pulksteņa - tā arī man nebija. Ielās cilvēku nebija, bija tikai trīskājains suns. Tas paskrēja garām tā it kā manis nemaz te nebūtu.
  Viss, kas agrāk liktos nepierasts, tagad ir kļuvis par manu ikdienu.., arī trīskājains suns...
  
  (Pieņemsim, Juris K.)
• 0 commentsLeave a comment