|
[22 Oct 2006|10:19pm] |
Pieteicu sevi kā cilvēku ar ilgstošu noslieci uz depresiju. Redzēsim, kā viņi tiks galā ar manu vīpsnājošo skatienu, bezkrāsaino dzīves skatījumu un apātiski garlaicīgo runas veidu. Vispār galvenais ir šis: vai cilvēki, kuri veic pašnāvību, nonāk debesīs?. Tas taču ir tik svarīgi.
Tas arī šodienai viss. haha.
|
|
|
[14 Oct 2006|08:01pm] |
|
sasildi mani.
|
|
| šo nepārlasīt! |
[11 Oct 2006|02:25pm] |
|
tu esi vampīrs. tu ēd manu dzīvību. tu uzzsūc katru manis izteikto vārdu, un saldi smaidi par šo spēku. tu mani iztukšo, tu izgrauz no iekšpuses. tu man atņem dienu. tu atņem man mani. un padari par briesmoni. tu esi vampīrs.
|
|
| ES |
[03 Oct 2006|09:51pm] |
|
Pieriebās tēlot.
Un vispār.
Tagad būšu nepatīkami atklāta.
Viskonstruktīvākā sajūta pārņem, kad esi spējīgs kaut uz mirkli sevi redzēt no malas. Tātad. Atbildi man uz jautājumu "Kas Tu esi?"! Vai spēj atbildēt, par atskaites sistēmu neņemot ne savus vecākus, ne darbu, ne skolu, ne draugus, ne skaistos filmu stārus. Tikai sevi. Kam līdzināties? Kādam būt? Kam patikt? Kā patikt?
Kas Tu esi?
Es? - Es nezinu.
Tas ir muļķīgi un idiotiski - dzīvot, nezinot, kas tu esi, nespējot formulēt savu būtību. Tātad. Tu saproti, ka jau krietnu laiku neapzinoties esi centies līdzināties kādam no saviem kārtējiem ideāliem, autoritātēm, skaistiem, gudriem, veiksmīgiem cilvēkiem, kurus apbrīno un cieni. Sāc apjaust arī, ka kļūsti arvien līdzīgāks saviem vecākiem un līdzcilvēkiem, ar kuriem esi. Pat pretīgi līdzīgs!
Bet kas esi tu? Un tad tu atskārt, ka ir jāsāk kaut ko darīt lietas labā. Sapurinies. Ko tu darīsi? Kāds tu būsi?
Es nezinu.
Bet es vairs necentīšos būt kaut kāda. Es esmu es.
|
|
|
[01 Oct 2006|10:03pm] |
|
Jo vairāk koncentrējos, jo sliktāk izdodas. Taču man ir mērķis, kļūdīties nedrīkstu. Un citiem atzīt savu vājumu - arī ne. Un, kad ir "uz haļavu", tad veicas teicami. Sasodīts. Man kauns par sevi. Savu stulbo gribu un slinkumu.
|
|
| rudens |
[30 Sep 2006|11:54pm] |
Rudens krāsu absolūta fascinācija. Zaļš gaiss, tiktiešām - zaļš. Vēl zaļāks tas nemēdz būt. Vasarā tas ir gaiši zils, ziemā pelēks, taču pavasarī - dzeltens - pieneņu dzeltens. Šobrīd tas ir zaļš. Un dažkārt arī slapjš.
Patīkami sēdēt siltumā, kad laukā lietus trako, satinusies siltā segā, jā, tā, kā drošāk. Naivie smaidi un sentimentalitāte. Būšu tik muļķīga, cik vien vajadzēs pilnai laimei. Sarkanām kļavu lapām ap galvu.
|
|
| valodas īpatnība |
[25 Sep 2006|12:17am] |
| [ |
music |
| |
the smashing pumpkins |
] |
Manas patiesās domas izteiktas kļūst šķietami neīstas, banālas un neveiklas.
|
|
| + |
[24 Sep 2006|01:59pm] |
|
Seksīgi ir nesmēķēt.
|
|