urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisorslaureātslaureātslaureātsv_rabbit@pochta.rulaureāts2012-01-10T20:55:31Z2012-01-10T20:55:31ZĪsumāurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:212922012-01-10T22:54:002012-01-10T22:54:002012-01-10T20:55:31Z2012-01-10T20:55:31ZSuns pisa bungas, Nina pūta tauri, ķipars dancoja raibām biksēm.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:207502011-07-06T14:59:002011-07-06T14:59:002011-07-06T12:04:17Z2011-07-06T12:04:17Zes gribētu vadīt saprogrammētu teātri bez kļūdām.<br /><br /><img src="http://century-hitech.com/wp-content/uploads/2010/10/ApproximateHumanExpression_century_hitech_com1.jpg">urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:204962010-11-26T01:00:002010-11-26T01:00:002010-11-25T23:08:21Z2010-11-25T23:08:21Zšodien pusdienoju ar Betmena producentu; pastāstīju viņam savu scenāriju par Pasji, mēs bijām tajā pašā vietā, kurā vajadzētu to uzņemt - Pasji mājā; viņam patika; smējāmies un kustinājām elkoņus vienā ritmā, dziedot: where Passji put his diamonds? where Passji put his diamonds?urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:202842010-10-23T19:38:002010-10-23T19:38:002010-10-23T16:40:33Z2010-10-23T16:40:33Zvēl filmas beigās parādās kaķis, kas aizskrien, aveni kratīdams.Pasjīurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:201592010-10-23T16:50:002010-10-23T16:50:002010-10-23T14:52:29Z2010-10-23T14:52:29Zar mīkstu, islandisku "s" Džekija izrunā viņa vārdu: Pasī. pēctam vēl maigāk viņa atkārto spogulī: Pasjī... un viegli samitrina savas mazliet sausās lūpas. piekārto sausnējo dekoltē un apvelk rozainu peldmēteli ar vieglu pūciņu gar malām. <br />ikdienā vienmēr džinsos, gleznotājas priekšautā vai etniskā sarafānā - neviens pat nenojauš, ka čemodānā viņa glabā arī daudz seksīgāku sapģērbu gabalus. naktī Džekija burtiski pārvēršas. Puskrēslā izvlek maigās mežģīņu drānas un tualetes piederumu maciņu; uzkrāso lūpas un sakasa īsi nogrieztos matus uz vienu sānu. viņa vēro sevi un klusām klīst pa tumšajiem pansijas koridoriem, izrunājot maigi viņa vārdu dažādās intonācijas: Passī! Pasjī!<br />šķērso iekšpagalmu un ātriju, viegli uzdipina pa mūra kāpnēm augšstāvā un, iedama garām viņa numuram, apņēmīgi, tikai vēl klusāk nekā iepriekš nosaka: Passī!<br /><br />Lielajā pansijas ēkā viņi ir vienīgie iemītnieki; reģistratūras darbinieki, kas līdz ar golfa laukuma slēgšanu paklīduši, ierodas tikai no rīta, atslēdz noputējušo kafejnīcu, uzsilda saviem 2 vienīgajiem viesiem rudzu bliņas brokastīs un pazūd līdz vakaram. pansijā iekļautas tikai brokastis un vakariņas; pusdienas nomaļā nama viesi gādā sev paši; tādēļ viņiem uzticētas garāžas atslēgas, kur pieejamai 2 velosipēdi - viens sporta, otrs dāmu - un vecs landrovers. <br /><br />Rāmais somu kokgriezējs reizēm ko nomedī apkārtnes mežos vai arī aplej ar verdošu ūdeni kādu kaltētu zivi. Džekija gan - kā jau īsta angliete brauc gan uz pilsētu iedzert pēcpusdienas tēju. Tikai apnicis vienmēr pusdienot vienai - viņa klusi nočukst vēlreiz: Pasjī.<br /><br />Passi uztrūkstas no miega - nu, ko atkal šī gar tām durvīm šeftējas? nav miera, neguļas. sauc mani laukā, ko? - šī doma viņam mazliet glaimo, bet liek arī pukoties. ir taču nakts. viņš ieslēdz kaltētā jūras bullītī ieskrūvēto naktslampu, piesedz ar salveti zirga steika paliekas un iztīra lūpu kaktus. iziet paskatīties, ko šī tur bļaustās? Passi apsēžas uz gultas amlas un vēl kādu brīdi šaubās. Džekija vairs nesauc, taču liekas, ka mīņājas turpat pie durvīm. Nav jau nekāds smukais sievišķis, bet pupi palieli. nav jau nemaz arī tik veca - varbūt sanāks gluži jauka nakts. lai gan ko var zināt ar tām māksliniecēm? varbūt kādas neķītras domas viņai galvā? Passi saņemas, paķer dvieli, kas uzmests uz brieža raga gala, apsien ap gurniemm ievelk vēderu un, šķiet, vēlreiz koridorā saklausa Džekijas saucienu "Passjī". Viņš strauji un mazliet nobijies paver durvis, uz pieres izspiežas vieglas aukstu sviedru lāsītes - kas tur? - Passi satraukts jautā. <br />koridorā valda tumsa. viņš pagriež galvu pa labi, pa kreisi. liekas it kā tomēr justu cilvēka silto klātbūtni, it kā vēl sajustu Džekijas sērīgo aromātu. nevarētu būt, ka viņam tikai izlicies. Passi mēģina ievilkt gaisu dziļāk nāsīs, pakavēties aromāta atmiņās un vēlreiz uzburt Džekijas tēlu; te viņa izlec laukā no drapērijām un pienāk pavisam tuvu klāt, ieskatās galdniekam sejā un ieaurojas: PIS NAHUJ PASJĪ!urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:199102010-03-27T21:07:002010-03-27T21:07:002010-03-27T19:09:55Z2010-03-27T19:09:55Zapzinos, ka organizēju savu dzīvi pēc film-planning metodes. ar to atšķirību, ka nav nekādas iespējas sadirsto saglābt iekš post-production.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:194852010-02-28T03:01:002010-02-28T03:01:002010-02-28T01:03:02Z2010-02-28T01:03:02Zneesmu no inscenētājiem - man pietiek laika sagaidit saulainu laikuurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:193032010-02-10T00:23:002010-02-10T00:23:002010-02-09T22:23:32Z2010-02-09T22:23:32Z"Situations have ended sad, relationships have all been bad; mine've been like Verlaine's and Rimbaud."urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:189842010-02-03T20:59:002010-02-03T20:59:002010-02-03T19:02:25Z2010-02-03T19:02:25ZAltāra telpā, kas atrodas katedrāles labajā pusē, ierīkoja kafejnīcu, tautā sauktu par ''Dieva ausi'', kas daudziem tolaik neformāli domājošiem kļuva par tīkamu atpūtas vietu, jo tā atradās pilsētas centrā. Lai kafejnīcā iekļūtu, ikreiz pie katedrāles ieejas kasē vajadzēja nopirkt biļeti, kas maksāja desmit kapeikas un bija paredzēta izstādes apmeklējumam.<br /><br />(..)<br /><br />Tā kā kafejnīcu pārsvarā bija iecienījuši cilvēki ar brīviem uzskatiem, tad viņus tur slepus novēroja VDK aģenti. Tā, piemēram, Andris Grūtups grāmatā ''Observators'' min gadījumu, kā fotografēts Modra Slavas sarunas biedrs. "Fotoaparāts iemontēts vīriešu rokassomiņā. Ļoti ērti un diskrēti. Tādas toreiz nēsāja daudzi. (..) Klients to novietojis uz kafejnīcas galdiņa. Atlicis vien sataustīt padziļinājumu un nospiest pogu. Zem dermatīna iemontēts slēdzis. Tas atver nelielu štoriņu, un objekts nobildēts."<br /><br />Latvijas Avīzeurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:187512010-02-03T08:56:002010-02-03T08:56:002010-02-03T06:58:17Z2010-02-03T06:58:17ZEs neuzticos nevienam cilvēkam. Es lasu melus viņu skatienos, redzu viltu, kas paslēpts viņu draudzības apliecinājumos. Viņu acis, viņu mute, viņu rokas spiedieni, viss viņu ķermenis melo. Aizdomas saindē visas manas domas. Esmu dzimis daudz maigākām jūtām. Es mīlu cilvēkus, man gribētos viņiem ticēt. Bet kā lai vairs tiem ticu (..) Netikums ir līdzīgs hidrai. No ikviena izlijuša asins piliena dzimst jauni briesmoņi. <br />/Robespjērsurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:186802010-01-09T15:23:002010-01-09T15:23:002010-01-09T13:23:04Z2010-01-09T13:23:04Zizlasīju privātajā dzīvē, ka režisora hobijs ir ģimene.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:182182009-11-17T09:07:002009-11-17T09:07:002009-11-17T07:19:42Z2009-11-17T07:19:42ZIrma mūs skaļi sveicināja: "čau". paspieda rokas pēterburdziešiem, apjautājās par viņu alkohola nakts tarifiem. viņa tur naktīs dežūrē viena ar kaķi. mugurā mežcūkas ādas veste, brilles zeltītos rāmjos. es sev paņēmu alus pudeli, taču tā sasitās pret bruģi. iegāju pēc slotas, pieslaucīju. Irma teica, ka gan sētnieks no rīta savākšot. <br />mājās atradām vēl arī staņislavska mātes sūtīto lečo burku. (no rīta visas burkas rūpīgi pārmazgāju) sasmērējām maizītes, uzservēju saldējumu vecajā servīzē. aizejot viesi, mūs ielūdza ciemos pie sevis. mājastēvs uzreiz aizmiga un sāka krākt. a, es aizvācu stikla paplāti no gultas, noliku viņa brilles uz galdiņa un pasmīkņāju par to, ka šie mūs noturēja par ģimeni.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:180642009-11-17T08:59:002009-11-17T08:59:002009-11-17T07:06:52Z2009-11-17T07:06:52Zšoreiz pie mums iegriezās ciemos pēterburdzieši. paņēma taksi pēc koncerta un uzkāpa augšā uz trīspadsmito. staņislavskis pamodās un notēloja mundrumu. ērti iekārtojās savos sārtajos palagos, aizpogāja rozaino kreklu un sāka demonstrēt pieejamos krievu kanālus, kamēr attina uz sākumu 91.gada ierakstu no Maskavas kojām. es tupus pie galdiņa rīkojos ap gurķiem un biešu salātiem. <br />viesi bija mazliet saguruši un tā kā pa sauso pēdējā laikā, taču vienu otru glāzīti uz iepazīšanos, un bija jau jāiet uz vietējo točku pie Irmas pēc nākamās.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:177452009-11-17T08:44:002009-11-17T08:44:002009-11-17T06:58:48Z2009-11-17T06:58:48Zgultu nesaklāju. kā vakar iekritu - pat neizbrīvēju sev vietu starp blociņiem, grāmatām un laptopa vadiem - vienkārši izslēdzos nemaņā. nelaba dūša un dūkoņa ausīs. lai gan vīkendā nekādu dižo pārmērību nebija.<br />tantes nabadzīgais mājoklis, kurā man atvēlēta viena nomaļa istaba, ir ciešams patvērums tikai darbdienās, kad neviena nav mājās. nogalēs gan palieku pie čomiem - pie tiem, kas iedzer, un pie tādiem, kas lāpās, vai kas jau vairākas nedēļas nespēj nokāpt no korķa. tādos rītos viņi mēdz apspriest akupunktūras terapijas vai ampulas, taču līdz pēcpusdienai stūrī jau tāpat uzkrājušies vairāki 0.7 zaļās markas, pārbīdāmais stikla galdiņš nolaistīts ar gurķu sulu un pie gultas kaudzē samesti dažāda izmēra zābaki. šogad novembris diezgan silts, principā, var staigāt bez šalles. vislabāk man patīk svētdienas. es nekad neatsaku veikt iepirkumus viņu vietā un pagatavot siltas pusdienas vārīgajiem, jo man piemīt pašdisciplīna un tāds kā mājasmātes ķēriens. un galvenais es negribu atgriezties savā vientulīgajā istabā.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:175032009-11-17T08:36:002009-11-17T08:36:002009-11-17T07:17:36Z2009-11-17T07:17:36Zlabi, nav ko dirsties, kamēr tā klasiskā aknu vaina vēl kapā nedzen, jāpaskatās uz mūsu sādžu no romantiskās puses. aizsitusi ceineri frizierim, tante tikko aizvācas uz darbu. es no viņas pieliekamā paņēmu balzamu un piepilināju 15 gramus rīta tējai, lai asinis labāk riņķo. un lai vietējos puišeļus, kas te pa dienu basto stundas mūsu priekšnamā, nebiedē mani zilie riņķi. garderobē kurpju kaudzē mētājas pāris nomītu laķeņu - tādas kā vīrietim, tikai kāds 34. izmērs. viņas puika ir jau kādi 15 gadi, bet viņš jau labu laiku pārstājis augt.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:171732009-10-28T13:00:002009-10-28T13:00:002009-10-28T11:01:34Z2009-10-28T11:01:34ZEs liekos gulēt drēbēs, mēģinādams tajās noturēt savas salkanās iedomas. Es aizeju dziļā meditācijā. Tomēr manas drēbes ir pārāk plānas. Varbūt man vajadzētu gulēšanai mīlestību necaurlaidīgas ādas kostīmu?svalkaiurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:169632009-10-28T12:23:002009-10-28T12:23:002009-10-28T11:20:17Z2009-10-28T11:20:17ZTas nav godīgi no manas puses. Es nedomāju par spēli, bet par rītu - par baudu pamosties ar seju tavos matos. Es pat varētu tāpēc iemīlēt meitenes! Tajā ir kaut kas enģelisks. Es nezinu, vai vēl kādreiz spēšu mīlēt skūtgalvi. Skūtgalvī nav ko mīlēt. Pat ne rokas, pat ne plecus, pat ne to telpu, kurā piespiež pie krūtīm, nevar mīlēt ar tik tīru kā rīts mīlestību, tik debešķīgu. Tiem gandrīz nav svara un es tos neredzu, tie ir tik tuvu acīm, ka šķiet vienkārši acīs iespīd gaisma, bet ar virslūpu, ar nāsīm, ar to kņudinošo sajūtu, ievelkot elpu, es jūtu, ka esmu pamodies tik tuvu tev, cik iespējams - tikpat kā tevī.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:168202009-10-07T17:59:002009-10-07T17:59:002009-10-07T15:01:50Z2009-10-07T15:01:50Zgribētu iestudēt cunami, ko kāds mēģina aizturēt, spiežoties ar muguru pret viļņa vārtiem.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:164302009-09-19T13:22:002009-09-19T13:22:002009-09-19T11:28:37Z2009-09-19T11:28:37Zpsc! otrais plāns jau sen kā ir centrālais tēls manā personīgajā diensagrāmatā.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:163332009-05-22T00:45:002009-05-22T00:45:002009-05-21T21:56:28Z2009-05-21T21:56:28Zvislaik nevarēju sazvanīt Debīlo Lezbieti, jo atkal bija pazaudējusi telefonu . nejau pazaudējusi, bet čigānpuika izvilka. ne tramvajā, bet uz atvadām apkampjoties. viņam esot bijušas siltas, brūnas acis. šķielacis. ļoti gribējies viņu samīļot. kopā dzēruši uz soliņa un tad šī viņam vārtrūmē atsūkājusi. izsmērēja sev spermu pa seju un aizgāja. un nākamā rītā ielikās tvaicenē mierīgu sirdi.Hokejs (synopsis)urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:159332009-05-03T20:58:002009-05-03T20:58:002009-05-04T04:11:48Z2009-05-04T04:11:48Zfrancijas hokeja federācijas priekšsēdētājs Božaks Develiks (Beau Jacques de Velic) veic rituālu pašnāvību (vai tomēr tā ir sazvērnieciska slepkavība?), kopā ar komandu noguļoties uz svētītās zemes krusta formā katoliciskajā Polijā, kur norisinās pasaules čempionāts. televīzijas ieraksts rāda, ka uguni guļošajiem hokejistiem pielaiž maskējušos teroristu-pašnāvnieku grupa, kas pēcāk Develiku pusdzīvu piesit krustā, no kurienes viņš agonijā turpina lamāties šķietami iestudētā tekstā.<br />stāsts ir par Božaka Develika pēdējo dienu, kurā pēc franču izlases zaudējuma latvijai, viņš VIP ballītē 'zīmīgi saskatās' ar latviešu čiksu. notikums atklājas meitenes interpretācijā un balansē uz repetitīvas amnēzijas un eiforijas robežas.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:157042009-01-30T11:24:002009-01-30T11:24:002009-01-30T09:24:49Z2009-01-30T09:24:49Zvisi atrod draugos visus savus bijušos draugus, noklausās visas savas skaistākās dziesmas. un ko tad? viss! atvadas. happy end.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:155132009-01-23T16:54:002009-01-23T16:54:002009-01-23T14:59:25Z2009-01-23T14:59:25Zes tagad nervozi šņaukājos - kā mans tēvs. un tāpat metu ar roku un saku, ka viss būs labi. kad viņš tā saka, mani pārņem izmisums.urn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:151092009-01-15T00:34:002009-01-15T00:34:002009-01-14T22:36:24Z2009-01-14T22:36:24ZИ главное -<br />Где взять эту элиту?<br />Где она растёт? На каких грядках?<br />Как её выращивать , чтобы её не перекупили на корню ( ещё в старших классах ) заморские умники.<br />А то ведь как умница вырастит – так сразу линяет из Латвии.<br />В Великобританию, США или Россию…<br /><br />delfi.ruurn:lj:klab.lv:atom1:rezhisors:146162008-11-30T23:37:002008-11-30T23:37:002008-11-30T14:38:05Z2008-11-30T14:38:05Zes tādu mieru gribu rast<br>lai spētu nomirt nesaprasts<br>kā būtu bijis nebijis<br>kā it nekas<br><br><font size="1">dimiters</font><br>