| Hokejs (synopsis) |
[May. 3rd, 2009|08:58 pm] |
francijas hokeja federācijas priekšsēdētājs Božaks Develiks (Beau Jacques de Velic) veic rituālu pašnāvību (vai tomēr tā ir sazvērnieciska slepkavība?), kopā ar komandu noguļoties uz svētītās zemes krusta formā katoliciskajā Polijā, kur norisinās pasaules čempionāts. televīzijas ieraksts rāda, ka uguni guļošajiem hokejistiem pielaiž maskējušos teroristu-pašnāvnieku grupa, kas pēcāk Develiku pusdzīvu piesit krustā, no kurienes viņš agonijā turpina lamāties šķietami iestudētā tekstā.
stāsts ir par Božaka Develika pēdējo dienu, kurā pēc franču izlases zaudējuma latvijai, viņš VIP ballītē 'zīmīgi saskatās' ar latviešu čiksu. notikums atklājas meitenes interpretācijā un balansē uz repetitīvas amnēzijas un eiforijas robežas. |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2009|11:24 am] |
|
visi atrod draugos visus savus bijušos draugus, noklausās visas savas skaistākās dziesmas. un ko tad? viss! atvadas. happy end. |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2009|04:54 pm] |
|
es tagad nervozi šņaukājos - kā mans tēvs. un tāpat metu ar roku un saku, ka viss būs labi. kad viņš tā saka, mani pārņem izmisums. |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2009|12:34 am] |
И главное -
Где взять эту элиту?
Где она растёт? На каких грядках?
Как её выращивать , чтобы её не перекупили на корню ( ещё в старших классах ) заморские умники.
А то ведь как умница вырастит – так сразу линяет из Латвии.
В Великобританию, США или Россию…
delfi.ru |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2008|11:37 pm] |
es tādu mieru gribu rast
lai spētu nomirt nesaprasts
kā būtu bijis nebijis
kā it nekas
dimiters
|
|
|
| |
[Nov. 18th, 2008|08:22 pm] |
|
tāpēc ir radio - lai es neteiktu, ka šeit nekas nav domāts man un uz mani neattiecas, un visu laiku negrasītos aiziet. |
|
|
| |
[Nov. 11th, 2008|07:59 pm] |
|
montaazha paliidz sakaartot visu to nesavaacamo domu blaakji - saveerpj gludaa piinee. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2008|03:02 pm] |
|
kāds ir mana veselīgā dzīvesveida noslēpums? es ēdu medu, lai varētu uzdzert daudz ūdens, un es dzeru ūdeni, lai varētu norīt medu. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2008|12:42 am] |
|
kinoteātrī filmēta montāžas softa lietošanas video-pamācība. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2008|02:11 am] |
|
ar to laikam atšķiras profesionāļi, ka zina, cik daudz teikt un cik noklusēt par savu darbu. |
|
|
| |
[Jun. 28th, 2008|05:56 pm] |
|
un kā pāri letei skatījās tā striptīza dejotāja, kas savulaik dzīvoja pie tā tipa, kas mani apzaga, bet pēctam iemīlējās montierī, ar kuru savulaik varēja sarunāt salīmēt filmu par seksu. |
|
|
| Salons |
[Jun. 24th, 2008|08:36 pm] |
I aina
jāņu rīts. tramvaja pietura. nomales vecais fotosalons.
balsis sākas aiz kadra, pēcāk kadrā ienāk pumūža onkulis un tante. krievu valodā.
- atnāc es tev parādīšu Mašu
- šitāda roža
- jā jā, sēž visu laiku mājās neko nedara, māte strādā 3os darbos
- un paskaties kādu pakakli nobarojusi, velveta brunči
tuvplāns uz skatlogu, kur pie linaudekla kvadrāta pielipinātas daži salonbilžu paraugi.
- a, kas tā tāda?
- oi, tā.. ir garš stāsts
(un tad sākas garš stāsts) |
|
|
| |
[Jun. 23rd, 2008|12:37 am] |
|
man futbols patīk vairāk par teātri. dēļ bumbas. |
|
|
| |
[May. 30th, 2008|02:30 pm] |
un tad iespējams seko bezgalīgs gājiens uz vienu vai otru pusi pa trubu, kuras galos ir cilvēki, bet pa vidu nekā cita, izņemot virsskaņas ātrumu un vēlmi atrauties.
pa vidu tiek slidinātas kastītes, nelielas kameras, kurās rakstīt dzeju.
es izvēlos būt par dzejnieku ar savu nerakstīšanu. |
|
|
| otrā daļa |
[May. 30th, 2008|08:16 am] |
tajā pašā laikā vienu no fiziķiem - pasažieriem pārņēmusi neizsakāma jautrība. viņš tracina visus blakus sēdošos ar muļķīgiem jatājumiem, bet tie viņu ignorē. vēlāk sāk runāt pa telefonu, līdz top skaidrs, ka nekāda telefona viņam rokās nav un viņš sarunājas pats ar sevi.
viņš pamazām kļūst arvien nemierīgāks, līdz sākas lēkme, un kāds palūdz apstādināt autobusu.
apjucis, šoferītis pietur lielceļa malas drošības joslā vietā pie nebeidzamas mūra sienas, un studenti izkāpj pa vienam laukā lietū. |
|
|
| pirmā daļa |
[May. 30th, 2008|07:54 am] |
galvenais būs tas šoferītis. kluss (gandrīz mēms), jauns, īsām kājām un šofera cepurīti.
vidēja izmēra busiņš, ar kuru rītos un vakaros pārvadā topošos zinātniekus starp abām fakultātēm. pa dienas vidu viņš gaida universitātes teritorijā, klausoties radio un spodrinot aizmugurējo stiklu.
viņš ir iemīlējies vienā no savām regulārajām pasažierēm, bet nespēj viņu uzrunāt, jo smagi pārdzīvo savu statusu.
kādu vakaru meitene meitene neiekāpj autobusā, lai dotos uz mājām.
no rīta:
atmosfēra autobusā ir nokaitēta. ārā smags un vienmērīgs lietus. šoferis nikni uzpīpina pusaudžu baram uz velosipēdiem, kas smiedamies dodas lietū, samērcējot baltos uniformu kreklus.
šoferītim rokās ir balti cimdi.
nonākot uz lielceļa, bailes un spriedzi sāk izjust visi pasažieri, jo autobuss brauc ar ātrumu, pie kura lidmašīna mēdz atrauties no zemes.
šoferis smaida. un uzsāk sacensību ar blakus braucošo bankas mašīnu. |
|
|
| |
[May. 15th, 2008|06:40 am] |
|
tas, kas pēc 3 gadiem paliek pāri no vienas triennāles, ir tik tādas applēstas weblapiņas kā vecas programmiņas, kurās vairs nevienam nekas nav skaidrs. |
|
|
| |
[May. 15th, 2008|06:34 am] |
viņš ir tas, kurš dažreiz parādās ekrānā tur, kur īstenībā nekā nebija?
 |
|
|
| |
[May. 15th, 2008|05:03 am] |
|
KO JUMS VAJAG? - varētu nikni izkārties pa logu un uzbļaut, ja tie nebūtu iekšēji procesi manī. |
|
|
| |
[May. 15th, 2008|04:59 am] |
|
piecēlos apgriezt nagus. nav jau pirmā reize, kad ataugušu nagu pliekanā sajūta traucē atpūsties. un kņudina, un neliek mieru. un visu laiku kaut kas neliek mieru. arī tad, kad guļu, nav man miera. visu laiku kaut kādas skudriņas, kaut kas rāpo un ložņā, kaut kas pa milimetram aug, un es dzīvoju. |
|
|