|
Jun. 3rd, 2007|03:03 pm |
svētdienas pilsēta. atnācis paklusām naktī uz nomali, no rīta gadās, ka nepazīsti ne vietu, ne ielu, kurā atrodies. it kā būtu izkritis cauri galaktikām un nonācis turpat tikai citā laikā, un tava pilsēta nomainījusi dekorācijas un vārdu. kā nogulējis gadus komā, piecelies no rīta, lai ietu uz darbu, nonāc tai pašā filmēšanas placī, no kura šķietami vakar izgāji, bet tur jau ir cits režisors un tava loma jau ir nospēlēta, bet tevī ielīst tikai prieks par to, jo saproti, ka šī diena ir brīva, ka šī diena ir svētdiena, ka nekādi līguma diegi nav piesieti pie tavām leļļa kājām un tu vari stāvēt pie žoga un skatīties, kā viņi mēģina, regulē gaismas, pīpē un atkārto vienu un to pašu, bet tu esi vienkārši brīvs.
gadās, ka zvaigžņu autobuss tevi ved uz citām valstīm, bet tevī nenotrīc ne stīga, kaut nomainās aiz loga tropi un ledāji, bet tas viss ir tikai aiz loga, bet gadās tā, ka piecelies vecajā, labajā, ierastajā pilsētā un tevī ir noticis ceļojums no tā vien, ka esi piecēlies uz cita stūra. un |
|