laureāts - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
laureāts

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Pasjī Oct. 23rd, 2010|04:50 pm

rezhisors
ar mīkstu, islandisku "s" Džekija izrunā viņa vārdu: Pasī. pēctam vēl maigāk viņa atkārto spogulī: Pasjī... un viegli samitrina savas mazliet sausās lūpas. piekārto sausnējo dekoltē un apvelk rozainu peldmēteli ar vieglu pūciņu gar malām.
ikdienā vienmēr džinsos, gleznotājas priekšautā vai etniskā sarafānā - neviens pat nenojauš, ka čemodānā viņa glabā arī daudz seksīgāku sapģērbu gabalus. naktī Džekija burtiski pārvēršas. Puskrēslā izvlek maigās mežģīņu drānas un tualetes piederumu maciņu; uzkrāso lūpas un sakasa īsi nogrieztos matus uz vienu sānu. viņa vēro sevi un klusām klīst pa tumšajiem pansijas koridoriem, izrunājot maigi viņa vārdu dažādās intonācijas: Passī! Pasjī!
šķērso iekšpagalmu un ātriju, viegli uzdipina pa mūra kāpnēm augšstāvā un, iedama garām viņa numuram, apņēmīgi, tikai vēl klusāk nekā iepriekš nosaka: Passī!

Lielajā pansijas ēkā viņi ir vienīgie iemītnieki; reģistratūras darbinieki, kas līdz ar golfa laukuma slēgšanu paklīduši, ierodas tikai no rīta, atslēdz noputējušo kafejnīcu, uzsilda saviem 2 vienīgajiem viesiem rudzu bliņas brokastīs un pazūd līdz vakaram. pansijā iekļautas tikai brokastis un vakariņas; pusdienas nomaļā nama viesi gādā sev paši; tādēļ viņiem uzticētas garāžas atslēgas, kur pieejamai 2 velosipēdi - viens sporta, otrs dāmu - un vecs landrovers.

Rāmais somu kokgriezējs reizēm ko nomedī apkārtnes mežos vai arī aplej ar verdošu ūdeni kādu kaltētu zivi. Džekija gan - kā jau īsta angliete brauc gan uz pilsētu iedzert pēcpusdienas tēju. Tikai apnicis vienmēr pusdienot vienai - viņa klusi nočukst vēlreiz: Pasjī.

Passi uztrūkstas no miega - nu, ko atkal šī gar tām durvīm šeftējas? nav miera, neguļas. sauc mani laukā, ko? - šī doma viņam mazliet glaimo, bet liek arī pukoties. ir taču nakts. viņš ieslēdz kaltētā jūras bullītī ieskrūvēto naktslampu, piesedz ar salveti zirga steika paliekas un iztīra lūpu kaktus. iziet paskatīties, ko šī tur bļaustās? Passi apsēžas uz gultas amlas un vēl kādu brīdi šaubās. Džekija vairs nesauc, taču liekas, ka mīņājas turpat pie durvīm. Nav jau nekāds smukais sievišķis, bet pupi palieli. nav jau nemaz arī tik veca - varbūt sanāks gluži jauka nakts. lai gan ko var zināt ar tām māksliniecēm? varbūt kādas neķītras domas viņai galvā? Passi saņemas, paķer dvieli, kas uzmests uz brieža raga gala, apsien ap gurniemm ievelk vēderu un, šķiet, vēlreiz koridorā saklausa Džekijas saucienu "Passjī". Viņš strauji un mazliet nobijies paver durvis, uz pieres izspiežas vieglas aukstu sviedru lāsītes - kas tur? - Passi satraukts jautā.
koridorā valda tumsa. viņš pagriež galvu pa labi, pa kreisi. liekas it kā tomēr justu cilvēka silto klātbūtni, it kā vēl sajustu Džekijas sērīgo aromātu. nevarētu būt, ka viņam tikai izlicies. Passi mēģina ievilkt gaisu dziļāk nāsīs, pakavēties aromāta atmiņās un vēlreiz uzburt Džekijas tēlu; te viņa izlec laukā no drapērijām un pienāk pavisam tuvu klāt, ieskatās galdniekam sejā un ieaurojas: PIS NAHUJ PASJĪ!
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.