| svalkai |
Oct. 28th, 2009|12:23 pm |
|
Tas nav godīgi no manas puses. Es nedomāju par spēli, bet par rītu - par baudu pamosties ar seju tavos matos. Es pat varētu tāpēc iemīlēt meitenes! Tajā ir kaut kas enģelisks. Es nezinu, vai vēl kādreiz spēšu mīlēt skūtgalvi. Skūtgalvī nav ko mīlēt. Pat ne rokas, pat ne plecus, pat ne to telpu, kurā piespiež pie krūtīm, nevar mīlēt ar tik tīru kā rīts mīlestību, tik debešķīgu. Tiem gandrīz nav svara un es tos neredzu, tie ir tik tuvu acīm, ka šķiet vienkārši acīs iespīd gaisma, bet ar virslūpu, ar nāsīm, ar to kņudinošo sajūtu, ievelkot elpu, es jūtu, ka esmu pamodies tik tuvu tev, cik iespējams - tikpat kā tevī. |
|