| Guli, bērns... |
[Sep. 9th, 2008|09:49 pm] |
Es tev dziedāšu klusu pie sevis
Dziesmu par mīlu
Kad saule lec...
Par mīlu kas dzīvi
Padara gaišu
Par mīlu, kas liek
Iepazīt elles dvašu
Guli, bērns...
Es tev dziedāšu klusu pie sevis
Dziesmu par bailēm
Kad saule lec...
Par bailēm pazaudēt to
Kas nemaz vēl nav atrasts
Par bailēm pārprast to
Kas tik sen jau saprasts
Guli, bērns
Guli...saule jau augstu
Dziesmiņa beigusies
Tāpat pie sevis klusu...
Ne tu to dzirdēji
Ne es tev to dziedājusi
Dziesmu par mīlu
Par bailēm...klusu... |
|
|
| Nevainības simbols |
[Sep. 9th, 2008|10:09 pm] |
Nevainības lillijām rotāts vaigs...
Bez jūtām,bez nožēlas
Ar aukstumu sirdī.
Tu zini,kas labs šajā pasaulē un kas ļauns?
Tu visu zini,redzi un dzirdi?
Par mēmu kliedzienu,par kaislībām,kas plosa,
Par izmisumā izraudātām acīm...
Par jūtu cēlumu,kas padebešos paceļ...
Vai vērts ko sacīt,
Ja tavas acis...
Putekšņiem piebirušas? |
|
|
| Mirkļa attālumā |
[Sep. 9th, 2008|10:17 pm] |
Viena mirkļa attālumā no sevis
Pavediens tomēr pārtrūkst.
Pazudīs-sameklēt nevarēs,
Vai tā tam jābūt?
Efeju pinekļos sapītā dvēsele
Raisās no gūsta,
Un pietrūkst vien acu mājiena,
Vien gaistoša skūpsta.
Viena mirkļa attālumā no sevis
Mūžība atver vārtus,
Un pa tiem man būs jāieiet,
Nerodot īstos vārdus.
Dzimstam,lai dāvātu mīļajiem to,
Ko Dievs mums devis.
Viena mirkļa attālumā no laimes
Man pietrūkst tevis…un sevis. |
|
|