discite diligere mundum

#15

Tue, 02 Aug 2011 19:02:31 GMT

Kā jau biju to paredzējusi, attālums un atšķirtība ir nākusi par labu.
Un šoreiz pat - ļoti ļoti.

#14

Sat, 30 Jul 2011 13:01:10 GMT

Strādāju ar sevi. Mācos un domāju savas domas, lai kļūtu labāka.
Palīdzu arī otram sakārtot sevi. Galu galā, jāstrādā ir abiem, lai kaut kas izdotos.

#13

Sat, 30 Jul 2011 12:15:03 GMT

Šodienas/vakardienas citāts.

"Partnerattiecībās tomēr nevalda beznosacījuma mīlestība. Tāda ir tikai vecākiem pret bērniem. Tāpēc vienmēr jārēķinās ar nodarījuma sekām."
/A. Dombrovskis./

#12

Fri, 29 Jul 2011 15:17:26 GMT

Lai Tev skaista diena..apzinoties, ka īsti bruņinieki, ir vairs tikai tavos sapņos.

#11

Fri, 29 Jul 2011 15:16:29 GMT

Mūsu attiecības būtu skaistas..ja mēs nebūtu sākuši dzīvot kopā.
Nu vismaz ne uzreiz pēc 4 mēnešiem.

#10

Tue, 26 Jul 2011 14:52:04 GMT

Rīt braucu prom. kādu mēnesi vai pat divus dzīvosim atsevišķi, kamēr noskaidrosies jaunās dzīvesvietas jautājums.
un labi vien ir.
varēsim abi apsvērt, kas pašiem sevī jāmaina un jāuzlabo.
apsvērt, ko nozīmējam un varam dot otram.
šobrīd mājokļa jautājums nāk kā saukts.

#9

Sat, 23 Jul 2011 08:20:45 GMT

Un es vēl domāju, ka es esmu tā ļaunā..

#8

Thu, 21 Jul 2011 18:15:53 GMT

Pašai par pārsteigumu, sanāca ne tikai jauka pastaiga uz jūru, bet arī mazliet sarunas un pat jauki pasmieties..
Varbūt nekas vēl nav tik traģiski.
Mierinājums sev.

#7

Thu, 21 Jul 2011 12:51:00 GMT

Vakar pat saņēmos un par spīti strīdam un asarām no rīta - uztaisīju Viņam vakariņas.
Nez kāpēc pašai palika no tā vieglāk.
Meklēju atslēgu uz sirdsmieru.

Šovakar jāmēģina aiziet līdz jūrai.
Sākumā, kaut vai - klusējot.

#6

Thu, 21 Jul 2011 12:43:56 GMT

Pamazām cenšos iemācīties savaldīties. nekliegt. tuvoties lēnām, pieskarties maigi. noglāstīt. apskaut. būt jauka.

#5

Tue, 19 Jul 2011 18:44:47 GMT

No jauna jāmācās runāt vienam ar otru.

#4

Tue, 19 Jul 2011 18:22:30 GMT

Viņš speciāli tik ilgi runāja un izturējās tā, lai mani nokaitinātu, labi zinot, ka tā būs. Un es tiešām neizturēju un norāvos.
Ir tik sasodīti grūti būt labai.
Fak.

#3

Tue, 19 Jul 2011 18:01:00 GMT

Pēdējā laikā atkal esmu sākusi lietot. Ne tā daudz, bet kādu glāzi sidra vakaros pirms gulētiešanas.
Vai arī divas. Vai trīs. Un gribas vēl, ja godīgi.
Kaut kā tas mani nomierina.
Bija laiki, kad bez tā nevarēju.
Pamazām jūtu, ka tas viss atgriežas. Līdz ar pēdējā laika nepārtrauktajiem strīdiem, man atkal ir drastiska nepieciešamība pēc kaut kā ārēja, kas mani nomierinātu. Šajā gadījumā, tas gan laikam sanāk - iekšējs..
Negribas tajā visā iekrist iekšā. Esmu pārāk neatkarīga, lai sev ko tādu piedotu.

#2

Tue, 19 Jul 2011 17:35:50 GMT

Kāpēc mani centieni būt jaukai un labai vienmēr atduras pret kārtējo pārprašanu, nesaprašanu un tā tālāk? Laikam tas, ka esmu/biju riebīga ir aizgājis pa inerci, un citi atreaģē jau tīri reflektorā līmenī, nemaz līdz galam neieklausoties tajā, ko vispār saku.
Kā lai to izskauž?

#1

Tue, 19 Jul 2011 12:46:00 GMT

Mācos mīlēt pasauli. Un cilvēkus. Galvenokārt.
Kāds teica, ka jāsāk ar sevi. Bet es sākšu ar tuvākiem.
Viņi nav pelnījuši vairs ilgāk gaidīt.