Cerības

es jūtos kā septītajās debesīs. Snieg sniegs, tāds smalks un tik lēni, un pārsliņa pie pārsliņas... Manai pašsajūtai vēl viens plus. Un palogu laukā izskatās tik smuki...Kā jau ierasts- viena daļa jau sen kā saldā miegā, bet citi svin kārtējo piektdienu, kura viņiem, ja nepienāktu, būtu pasaules gals.. :). Bet es baudu, ka neviens nevar izbojāt skaisto skatu, kas paveras no manas istabas loga. Nu burvīgi!