Kāpēc mēs piedodam lielāku, bet savu tuvinieku, pārestību nekā mazāku, bet - svešinieku?
Skaitā nekad nevar būt par daudz! Lietojot šo vārdu ar plašu nozīmi; piem., mēs visi vēlamies skaistu dzīvi. Katram par to ir sava izpratne, bet zinām, ko gribam! Nevar taču būt situācija, ka cilvēkam dzīvē ietu pārāk labi (skaisti), lai teiktu, ka "man bišķiņ ir par daudz!" ?