April 2008   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

March 12th, 2006


Posted on 2006.03.12 at 11:38
Current Music: Moon Child

Attiecību un izjūtu pasaules. Tās ir tik sarežģītas! Nav tik vienkāršas kā fizika, kur viss, kas atklāts un izpētīts, ir izskaidrots ar vienkāršākām vai sarežģītākām formulām. Attiecību un jūtu pasauli pēta un apskata psiholoģija. Žēl, ka nav tik attīstīta, lai arī tā piedāvāru formulas...

Vienmēr ir noklusēts, pateikts par daudz, ne tā pasmaidīts, nesmaidīts, kaut kas nepatīk, patīk par daudz, muļķīgās stomīšanās, domājot par to, avi skūpstīt vai tomēr nē, apskaut vai nē, pārgulēt vai nē...

Dažreiz nesaprotu, kāpēc cilvēki tik daudz domā un arī runā. Pateikt par daudz ir ļaunāk nekā nepateikt neko? Skatīties acīs un ieraudzīt to, ko mēs katru reizi saskatām cilvēkā no jauna - iepriekš neredzētu un nezināmu? Vai ļauties burvībai un caur acīm sajust otra cilvēka domas un jūtas? Vai ar acīm pateikt:"Piedod!" vai "Es nezināju...", vai "Man žēl, ka tā sanācis.", vai "Es tevi mīlu, bet vārdiem to pateikt man ir par grūtu.", vai "Neredzi, ka man sāp? Tu padari visu vēl ļaunāk.", vai...

Vai aizverot acis, saskatīt visu sev apkārt. Citu pasauli. Daudz plašāku telpā, saskatīt jūtas. Tās sasmaržot un vēlēties nogaršot. Ar aizvērtām acīm to spējam izdarīt. Akli cilvēki ir teikuši, ka nekas nav pelēks, tikai pelēks. Ir vairāk krāsu nekā varvīksnē, ir melns un balts. Pelēkā var izdalīt melno un balto. Bet cik tad ir tādu cilvēku, kuri to paties' spēj? Es nezinu nevienu. Vienmēr izlaužas subjetīvisms. Kā var zināt, kas ir patiesība? Ir jābūt gan patiesajam, gan nepatiesajam, lai var salīdzināt un pateikt, kurš ir kurš. Bet. Ja dots tikai viens, kā ir visbiežāk dzīvē!, kā var salīdzināt. Tāpēc kļūdāmies izšķiršanā baltajā un melnajā, jo abu nav līdzās. Un dots ir tikai pelēks.

Kāpēc baidāmies paust savas jūtas? Kas par to, ka tev pateiks patiesību, ka tu neinteresē. Vienmēr nevar dzirdēt tikai labu. Vienmēr neesam tikai labi.

Tik ļoti priecājies. Tevi liekas griežas siltas, mistiskas straumes. Tik daudz, ka tās līst pāri un ieplūst apkārtējā telpā. Tad pēkšņi tukšums. Par ko? Kas mainījies? Bet tik tukši. Tik sausi...


Previous Day  Next Day