Cerības

Jā, filmās uzņemtais nāk no dzīves: saskrējos ar feino pasniedzēju. Jūtos kā ragana, jo pēc pārtraukuma, kad gāju atpakaļ uz lekcijām pa sniegoto ceļu, iedomājos, ka forši būtu ar viņu nejauši (ne speciāli!) saskrieties. Viena muļķīga saskriešanās ar iedomāto perfekto otro pusīti un visa atlikusī dienas paiet lidojot kā putnam.

Šodien PSIA "Ūdeka" rīkoja informācijas dienas. Es ierados vienīgā. Un iedomājieties! Viņi man vadīja prezentāciju vienai. Pats Siliņš,tehniskais direktors,resp.,pats galvenais "Ūdekā". Viņi nodomāja, ka esmu studente, un prasīja, ko studēju. Pateicu par enerģētiku..Prezentācijas gaitā pielika speciālus teikumus, kas saistīti ar manu profesiju, topošo. Man ļoti patika.

Cilvēki tomēr spēj mainīt viedokli kardinālos jautājumos!

Nupat atcerējos, cik viņam bija perfekti apgriezti nagi.
Viņam ir tik perfektas rokas.
Un šodien viņš dažbrīd bija tik tuvu.. Roka pie rokas... Galvas arī bija ļoti tuvu... Bet nekas nenotika, un nenotiks, jo tas notiek, kā lai pasaka, fantāzijai. varam atrasties tik tuvu, jo zinām, ka nekā starp mums nebūs. tikai flirts. Tas ir fantastiski. Jūtos brīvi. laikam tāpēc, ka zinu, ka tālāk neaiziesim!