Man tā patīk tādas dienas kā šī. Es jūtos lieliski. Atceros, ka Natālija teica (kad vēl ticēju dievam), ka uz jūtām nevar paļauties- tās nāk no sātana. Tad kā interesanti izpaužas dieva mīlestība uz mums, un mēs jau uz tām jūtām nevaram paļauties?! Es no jūtām nevaru šķirties. Neviens nevar. Mēs visi kaut ko jūtam. Un kāpēc gan justies labi nozīmē būt ietekmētam no sātana? Muļķības!!Pareizi, baznīcai jau vajag nelaimīgus ļautiņus, lai varētu dabūt viņus baznīcā, un tad stāstīt, cik tad, kad nomirsim, būsim laimīgi, dzīvosim dieva mīlestībā...Nu, lūk, tas ir slimīgi. Bet tā tas ir. Kā baznīca to panāk? Vai cilvēki savas smadzenes, ieejot baznīcā, atstāj aiz lielajām, biezajām durvīm?
Kāpēc, kad cilvēki, kuri iet baznīcā, uzzina, ka es neticu dievam, no manis vairās? It kā es būtu slikts cilvēks. Es visiem vēlu labi, kas to ir pelnījuši! Labi, tas ir subjektīvi, bet vairāk vai mazāk pareizi!Vai tad viņiem nemāca (nesprediķo), ka mūs, zudušās dvēseles, jāaicina pie dieva. Viņiem mums jāatver acis.. Ja jau esam zudušas dvēseles, tad kā mūs var atgriezt- tad jau mēs neesam atgriežami? Ir pierādīts, ka cilvēki jo senāk dzīvojuši, jo jaunāki miruši! Tad kā tie pirmie cilvēki varēja dzīvot sešsimt vai septiņsimt gadus?
Ja mēs visi būtu cēlušies no diviem cilvēkiem vien, tad jau mums vajadzētu mirt pēc radniecības. Desmit paaudzēs, ja dzimst bērni pa vienu līniju, parādās iedzimtas kaites, kuras neizzūd- pāriet nākamajā paaudzē. Tad mums vajadzētu būt kropļiem vai mirušiem, ja esam cēlušies tikai no Ādama un Ievas!!
Ir gravitācijas mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība un stiprā mijiedarbība. Dievs nepieder kaut pie vienas no tām. Ko lai saka, Tie, kas lasa grāmatas, vairums, dievam netic. Vairums tāpēc, ka ar visiem jau tā nav.Bet par iemeslu tam ir fakts, ka cilvēki tikai izlasa, nevis domā līdzi tam, ko lasa!! Žēl, Natālij, ka esi zudis (domāts- spēju saprātīgi domāt)cilvēks, ticot tām muļķībām.
Par šo rakstu var pateikties Natālijai, kura man izraisīja šādas pārdomas un spriedumus.