Cerības

Tas vairāk nav izturams!!! Es sāku stresot. Sākumā jau domāju: Nu, nē. Tas ar mani nenotiks, tā jau notiek tikai tiem studentiņiem, kas žūpo, klimst apkārt un sākuši studēt tikai, lai pazīmētos ar kādu potenciāli iegūstamo grādu. No vienas puses problēmu nav, bet es tik daudz kā neesmu izdarījusi, ko man vajadzētu būt izdarījušai... Kad pieķeros pie kāda darba, tad daru ļoti labi un ...un uz nezināmu laiku, jo tad kaut kas, tad kaut kur kas cits...Runāju par visu studentu bietu SESIJU. Viens pasniedzējs vēl pasaka, ka lūdzis, la exi pie viņa iekārto ātrāk, lai redziet paliktu laika tiem, kas kārtos otro un n- to reizi!! Es tā domāju, ka pagatavošos brīvlaikā, bet tas, loģiski, vairāk nav divas nedēļas kā vidusskolēniem, bet gan tikai viena. Bet to pašu var norakstīt- kurš tad mācīsies pa Ziemassvētkiem un Jauno gadu?! Rezumē (nepabeigts)- sesija sākas 2.janvārī; exis sesijas pirmajā dienā =>...........

Un visa pamatā tas nolādētais slinkums.

Vai es tagad mācos; protams, ka nē.