urn:lj:klab.lv:atom1:reprievepogagaapogagaapogagaamonkiki@inbox.lvpogagaa2012-01-14T08:23:44Z2012-01-14T08:23:44Zurn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:488222012-01-14T10:22:002012-01-14T10:22:002012-01-14T08:23:05Z2012-01-14T08:23:05ZPēdu aiz pēdas pa sniegotiem kalniem<br />Lāstekas iz acīm sev plēšu<br />Ir smiekli kas dimdina laternu ceļus<br />Tik klusi un slāpuši ēnās.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:478732011-09-13T23:41:002011-09-13T23:41:002011-09-13T20:42:47Z2011-09-13T20:42:47ZŅirdzīgi viepļi ar ledainām acīm<br />Met zibeņus šķērsi un samežģī mēli.<br />Ar reibuma šalkām tie piepilda ēnas<br />un dzīvības kasteti iešķeļ sev vēnās.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:477872011-09-13T23:35:002011-09-13T23:35:002012-01-14T08:23:44Z2012-01-14T08:23:44ZKliedz. Kliedz. Aiz asaru velvēm,<br />par to, cik ļoti es esmu sev viena.<br />Tu zini zem gaidām ir mūsu ilgas<br />par zudušiem spārniem un lietainām dienām.<br />Kurā brīdī vēl smieties, ja zāles vairs nelīdz,<br />ja zāles kļūst jaunas cerību dienas?<br />Ja ir grūti atrast to mirkli starp skūpstiem,<br />kad alkas, kad miers- lai tā ir vienmēr.Caur kupenām uz pavasari.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:472752011-01-12T11:01:002011-01-12T11:01:002011-02-12T21:35:47Z2011-02-12T21:35:47Zčetrdesmit deviņi glāsti un miljoniem izsapņotu skūpstu<br />uz svešām drānām un neredzētām vārsmām,<br /><br />Ir dienas, kad skumjas sirdi pušu plēš.<br />Nākotne kaist spilgtākajās krāsās.<br />Dūmakains pilsētas rēgs<br />pār Daugavu plaukstas cilā<br />par saldmi, par smaidu un<br />dziesmām viņš pasaku stāsta<br />man maigi.<br />Te plauksta pie plaukstas.<br /><br />Uz kupenām mīkstām<br />ir karstas lūpas<br />ar pēdām basām.<br />Zem nakts ir mūsu spārni,<br />starp naksnīgām Vecrīgas ielām, kur līksme un prieks.<br /><br />Pulss sit deniņos tango taktī,<br />par karstu, lai smietos,<br />par karstu, lai skumtu.<br />Asinis dzīslāurn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:469082010-11-20T12:35:002010-11-20T12:35:002010-11-20T10:37:59Z2010-11-20T10:37:59ZZem vientuļām skropstām<br />par zaudētām sejām<br />ir panti par klaigām<br />ar klaigām un miersurn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:468122010-10-12T18:50:002010-10-12T18:50:002010-10-12T15:53:55Z2010-10-12T15:53:55ZSarkana saule aiz kruasāras krastiem<br />Pār veltīgu zvērestu krustotām krūtīm<br />Sarkana saule par mīlu par žēlām<br />Sarainas asaras laužurn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:463752010-07-02T02:36:002010-07-02T02:36:002010-07-01T23:37:37Z2010-07-01T23:37:37Zjo nāras dzimst no putām<br />un aizskalotām pēdāmurn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:462662010-06-16T13:38:002010-06-16T13:38:002010-07-01T23:38:19Z2010-07-01T23:38:19Zmans kvēlums noguris<br />mans maigums apmaldījies<br />šais laimes gruvešos<br />kur karsti vārdi kūp<br />kā sārtas čūskas<br />dienasgaisma vijas<br />un katru brīdi<br />kaut kas grūst un drūp<br />šais laimes gruvešos<br />es esmu dārzu iesējusi<br />un ilgojos lai koki salapo<br />kaut negaidu vairs pavasara vēju<br />un neticu, ka tu vairs kopi tourn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:460792010-06-08T23:50:002010-06-08T23:50:002010-06-08T20:51:53Z2010-06-08T20:51:53ZVienatnības smaka dvako sirdī,<br />kur steiga, ātrums, piesitieni,<br />ir garas pelēcīgas naktisurn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:456452010-04-03T22:44:002010-04-03T22:44:002010-04-03T19:47:36Z2010-04-03T19:47:36ZZem liedaga spārniem, kur naktis ir bezgalīgas,<br />ir mūsu kaltējošās rīkles akmeņainās smiltīs,<br />līdzās vecām avīžu driskām un izpumpētām gultām,<br />ir ugunskuri ar mūžīgām liesmām,<br />ar klusām asarām par svešām vēstulēm.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:451402010-02-14T23:02:002010-02-14T23:02:002010-02-14T21:28:57Z2010-02-14T21:28:57ZPār flīzētām sejām<br />ir kantaini smaidi,<br />par smejošām krūtīm,<br />kur satiekas gaidas.<br />Vai redzi, zem smaida<br />ir mūsu ilgas<br />par kopīgiem rītiem<br />un spilvenu kaujām.<br />Par taureņiem sienās,<br />par smiekliem caur klaigām.<br />Zem zābaku mijām,<br />zem skūpstiem caur glāstiem,<br />es izklaidus meklēju pavasari.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:449452010-01-03T12:29:002010-01-03T12:29:002010-01-03T10:33:38Z2010-01-03T10:33:38ZKristāla vērpetes augošā salā-<br />pie skropstām, <br />aiz kakla,<br />iekš krūtīm.<br />Puteņo vates gabali-<br />mīksti un silti.<br />Un aizsapņojušies dzērāji<br />uz<br />pirkstgaliem<br />pa plānu stiklu ducina nāves deju.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:445412009-11-26T22:26:002009-11-26T22:26:002009-11-26T20:33:26Z2009-11-26T20:33:26Zjau kurais kauss sitas pret galdu, <br />lej vēl, un vēl vienu, un šito, <br />mīļais bārmeni, lūdzu, pēdējo, pat ja lūdzu vēl.<br />un mana mīļākā kārojošas acis<br />aiz svešu kausu malām paslepen <br />novēro, novērtē<br />un bēg.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:440412009-11-18T13:17:002009-11-18T13:17:002009-11-18T11:18:14Z2009-11-18T11:18:14ZTas bija gluži ierasts novembra rīts, kad nosalušu degunu un dūraiņiem rokās stāvēju uz perona un gaidīju vilcienu, tomēr kaut kas bija citādi. Aukstums bija citāds nekā vakar, no gaisa lidinājās mazas, baltas sniegpārsliņas- pirmais sniegs šoruden. <br />Cilvēki, kas gaidīja vilcienu, izskatījās apjukuši. Saspiedušies visi kopā, viņi stāvēja zem uzraksta „Dubulti”, nepacietīgi vērdamies pulkstenī. „”Vēl astoņas minūtes,” dzirdēju kādu sakām, tomēr nesapratu, kāpēc tas skan tik neapmierināti. Pirmais sniegs virpuļoja pār cilvēku galvām, dažbrīd mezdams sīksīkus sniega lausku gabaliņus arī acīs. Viss sasalis, rudens lapas vairs nečaukst zem kājām, bet gan plīst. Un vientuļā sētniece piesaka revolūciju sniegam, kas nedomā mitēties, viņa aizmet slotu un aizskrien. „Vēl astoņas minūtes, kāpēc laiks tā velkas?”- histērisks kliedziens kaut kur tālumā. Dunn, dunn, dunn, dunn, dunn, dunn, dunn! Zvana baznīcas zvani septiņas reizes, izklausās, it kā arī tiem saltu, šorīt tie skan mazliet dzidrāk un klusāk nekā citas reizes.<br />Laika vairs nebija daudz, tomēr pārgāju pāri sliedēm, lai palūkotos, kāda Lielupe izskatās šodien. Auksta, bet varena tā šalca pie kājām, šķiet, cenzdamās iztrakoties vēl pēdējo reizi, iekams doties ziemas guļā.<br />-ķirr, ķirr! Kaijas silda spārnus, lidinādamās apkārt, tās sauca sauli, lai sakarsētu spārnus. Un viņa nāca. Auksta kā ziema, tik nejūtīga, oranžīgi vēsa tā izgaismoja padebešus, bet kaijas ķērca, jo tām vēl sala. Akmeņi Lielupes krastā izskatījās novecojuši- nosarmojuši balti. Viens aiz otra sastājušies baltos rakstos, dodami iespēju nosalušajām kaijām apmesties uz to mugurām, arī tie sala.<br />„Vēl sešas minūtes!” kāds mani iztraucēja.<br />Ai, pareizi, šodien mēs atkal visi trauksimies ikdienas vienmuļībā, vientulībā, atstāsim šos rīta dievus, lai tie priecē bēgušo sētnieci.<br />Kādreiz es gribēju būt sētniece, varbūt arī tagad mazliet to vēlos. Kāds prieks būtu cīnīties ar plandošajā rudens lapām, kas čaukstēdamas laidelē pa gaisiem, vai pavasarī maigi uzlasīt vēja norautos ziedu pumpurus, tos, kas paši vājākie, bet vēlāk tos atdzīvināt siltumā. Kāds prieks būtu vasarā skriet pakaļ katrai vēja aizpūstai pieneņu pūkai vai uzlasīt raibus akmentiņus, kas sabiruši starp ziediem. Bet ziemā... Skaitīt sabirušās sniegpārslas uz cimdiem, šķietami nevērīgi bārstos gaišās smilti sev apkārt.<br />Tādi rīti kā šis mani atdzīvinātu, ja nevajadzētu kaut kur skriet un steigties, ja vien varētu kaut mirkli aizkavēties pie Lielupes krastiem, ķērkt ar kaijām un nelikties ne zinis par pulksteni,<br />Balta sniega vērpete savijas tālumā, tur brauc siltums un patvērums, un bezgala daudz saspiestu cilvēku, kuri nav redzējuši ne saullēktu, ne kaijas, tikai sajutuši aukstumu, nemitīgi vērdamies pulkstenī. Vilciens šņākdams tuvojas, un visi skrien- ātri, ātri, lai noskaidrotu, kurš pirmais tiks līdz vilciena durvīm.<br />-Arlaburītu, svešais, aukstais rīts, arlaburītu.<br />-ķirr!urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:439942009-11-05T20:09:002009-11-05T20:09:002011-02-11T09:53:05Z2011-02-11T09:53:05ZUn vēl viens melīgs rīts, <br />kad laternu spuldzes pretīgi parāda pēdējo smīnu pirms dziest.<br />Vēl viens viltīgs smaids, kas vēsta- uz nesatikšanos.<br />Vēl pēdējie atvadu gaisa skūpsti un kraukļi ķērc zaros kā aptrakuši.<br /><br /><br />hei, soģi, nepamani mani!urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:437312009-11-02T17:34:002009-11-02T17:34:002009-11-02T15:44:16Z2009-11-02T15:44:16Z<span style="font-weight: bold;">V</span>isu šo murgaino ideju šķērsielā<br><span style="font-weight: bold;">A</span>kmeņi un ziedi zemē ausīs<br><span style="font-weight: bold;">R</span>eibušu dzīvi pulksteņi vēl sitīs<br><span style="font-weight: bold;">B</span>ūs cēla ziedošanās sīku mērķu labā<br><span style="font-weight: bold;">Ū</span>beļu dziesmu pavadībā.<br><span style="font-weight: bold;">T</span>ik ļoti viņš piedzēries no sajūtas, ka dzīvs.<br><br><span style="font-weight: bold;">C</span>ik naktis pilsēta smej piedrazotus smieklus?<br><span style="font-weight: bold;">I</span>zskatītos sniega vīrs un Svētais Nikolajs.<br><span style="font-weight: bold;">L</span>ietu dievi uzsmaida mums.<br><span style="font-weight: bold;">V</span>ai flautas skaņas ir mana nemaņā bēgošā čigāniete?<br><span style="font-weight: bold;">E</span>s nolēmu pamest vientulību toreiz<br><span style="font-weight: bold;">K</span>ad iedegās zvaigznes pār kāpām.<br><span style="font-weight: bold;">S</span>ētnieks piesaka revolūciju nelegālajiem putniem''<br><br><span style="font-weight: bold;">S</span>mej autiņos hameleons<br><span style="font-weight: bold;">K</span>ā tava sīkā sirds<br><span style="font-weight: bold;">U</span>n beigtas mīlestības oda.<br><span style="font-weight: bold;">M</span>iesa. Vai miesu viņš ņems līdzi debesīs?<br><span style="font-weight: bold;">J</span>ūs redzat kā es asiņoju?<br><span style="font-weight: bold;">Ā</span>ksts, tu esi āksts!<br><span style="font-weight: bold;">S</span>veši ļaudis smiesies svešās kāpņu telpās<br><br><span style="font-weight: bold;">D</span>urvis atveras un smiekli mirkli apklust<br><span style="font-weight: bold;">Z</span>ādzība ir notikusi,<br><span style="font-weight: bold;">I</span>r paņemti mežģīņu cimdi.<br><span style="font-weight: bold;">M</span>ēness ir liecinieks-<br><span style="font-weight: bold;">S</span>aule vēl kavējas mirkli.<br><span style="font-weight: bold;">T</span>ā stāvēja ar muguru pret jūru.<br><br><span style="font-weight: bold;">Un skumjās aiziet.</span><br>urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:431332009-09-28T19:16:002009-09-28T19:16:002009-09-28T16:57:27Z2009-09-28T16:57:27ZAizmirsti manas rokas,<br />jo tās ir nolādētas;<br />Aizmirsti manas lūpas,<br />jo tām nav nekā svēta.<br /><br />Aizmirsti manas acis,<br />jo tās ir pilnas pelnu.<br />Aizmirsti manu sirdi,<br />akaci melni melnu.<br /><br />Aizmirsti manus vārdus,<br />jo tas viss bija meli;<br />Aizmirsti kā mani sauc,<br />jo mēs vairs neesam abi.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:428902009-09-08T08:09:002009-09-08T08:09:002009-09-08T05:12:34Z2009-09-08T05:12:34ZSaule metusies glābt skumjās acis,<br />līkločiem vijusi starus ap matiem,<br />kas no vientulības metas jau balti.<br />Iedūrusi dzīvības kasteti<br />atmirstošajās vēnās un <br />iepludinājusi adrenalīna devu<br />nenoteiktam laikam.<br />Tagad esmu lidojošais holandietis <br />ātrgaitas ceļos.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:425372009-07-15T23:59:002009-07-15T23:59:002009-07-16T23:13:19Z2009-07-16T23:13:19Zviena minūte :ourn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:423782009-07-10T11:37:002009-07-10T11:37:002009-07-10T08:38:37Z2009-07-10T08:38:37Znon-stop mācības vasarā! Brīžiem aizmirsti paēst un vakarā attopies, ak kaut tēju vajag izdzert.<br />tik aizraujoši. Un tik aizraujoši, ka nekam citam nav laika. yeah. vasara!urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:420522009-06-18T11:53:002009-06-18T11:53:002009-06-18T08:54:05Z2009-06-18T08:54:05ZZem kaiju spārniem<br />nepazītos logos<br />mirdz zilas acis<br />un smaids,<br />kas veldzē.<br />Satīna plaksti<br />un svelpjoši nagi gurnos.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:412742009-06-17T17:03:002009-06-17T17:03:002009-06-17T16:27:36Z2009-06-17T16:27:36ZKādu dienu, to es Tev apsolu, es kāpšu savā karietē, sēdināšu Tevi sev blakus un vedīšu, kur vēji kauc kā piekūni vasaras svelmē, kur saule ceļas virs jūras kā balti zeltaina pulsējoša ola.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:402742009-05-14T21:55:002009-05-14T21:55:002009-05-14T18:59:02Z2009-05-14T18:59:02ZNav ne dievu, ne ticību. Viss, kam ticam,<br />ir ekrāna zvaigznes un pseidointeliģences <br />rokas vēcināšana prožektoru spozmē. Un viss ir kārtībā.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:401202009-05-06T18:50:002009-05-06T18:50:002009-06-18T08:58:29Z2009-06-18T08:58:29Z-Vai Jums, lelle, kas padomā?- viņš prasīja, iesānis viegli smīnēdams. Un es metos viņam virsū, izplēsdama atlikušās krekla pogas un liekot saviem matiem no sava straujuma saviļņoties. Divas diennaktis mēs bijām nogulējuši viens otra skavās un abi jutāmies manāmi iereibuši no viens otra klātbūtnes. Mēs pārmaiņus smēķējām, mīlējāmies un runājām. Dzīvojām bez miega, kas, šķiet, mums nebija nepieciešams. mazliet kā dzīvnieki jutām viens otra miklās miesas smaržu un sajūsminājāmies viens par otra auguma reljefa niansēm. Jau kuro reizi tai vakarā norāvu viņa drēbes un sajūsmināta iekaucos, redzēdama tik stipru un izveicīgu augumu. Bez bažām un greizsirdības mēs dzīvojām kopā, zinādami, ka esam viens otram vienīgie. Kaut tikai fiziski, jo par jūtām gan mēs nerunājām. Mēs mēdzām ierušināties viens otra klēpī un raudāt, bet nekad neprasot, kas lēcies, vai, kurš ir tas, kura dēļ tu skumsti, lai arī zinājām, ka abi esam nelaimīgi.urn:lj:klab.lv:atom1:reprieve:391642009-03-26T21:23:002009-03-26T21:23:002009-03-26T19:43:29Z2009-03-26T19:43:29ZLidojums pār skārdu jumtiem,<br />pelēkas virknes no smaidiem.<br />Vai Tu zini kādu, kurš mācētu to visu<br />par ko sapņojis esi?<br />Salda kafija un tēja<br />mums dzīslās rit kopīga saldme,<br />bet viņa domas pie citas,<br />un manas pa gaisiem.<br />Tu- tā brīža gaisma,<br />bet vēlāk tumsa.<br />Tava ādas smarža spraucās manā.<br />Skūpsti un glāsti, kamēr<br />viņas acis nav piekaltas Tavām.<br />Kamēr tu lasi dzejiņu par citām,<br />es to plēšu un slēpju Tev kabatās,<br />jo ne jausmas Tev nav,<br />cik ļoti Tu esi mans.