| Caur kupenām uz pavasari. |
[Jan. 12th, 2011|11:01 am] |
četrdesmit deviņi glāsti un miljoniem izsapņotu skūpstu
uz svešām drānām un neredzētām vārsmām,
Ir dienas, kad skumjas sirdi pušu plēš.
Nākotne kaist spilgtākajās krāsās.
Dūmakains pilsētas rēgs
pār Daugavu plaukstas cilā
par saldmi, par smaidu un
dziesmām viņš pasaku stāsta
man maigi.
Te plauksta pie plaukstas.
Uz kupenām mīkstām
ir karstas lūpas
ar pēdām basām.
Zem nakts ir mūsu spārni,
starp naksnīgām Vecrīgas ielām, kur līksme un prieks.
Pulss sit deniņos tango taktī,
par karstu, lai smietos,
par karstu, lai skumtu.
Asinis dzīslā |
|
|