| Kas nāk pēc meitenes ar krītiņiem somā? |
[Jun. 8th, 2008|12:36 am] |
Vakara vējš ieskāva viņu ķermeņus.
Nāc, skriesim parkā kūleņus mest!
Es aizgāju, bet Tu aizvēri durvis aiz manis.
Es gribēju, lai Tu man skrien pakaļ, Tu gribēji, lai es atgriežos.
Ak, spītīgie. Mēs esam čūskas.
Nāc, iekod man un saindējies, nāc, nepazūdi.
Dod rokas, es parādīšu kā saule aust.
Skaties uz savām rokām, Tu tagad zini, kas es esmu.
Mēs esam rudens, ziemas un pavasara bērni.
Vasara mums nepieder.
Tā pieder Tev un viņai, man un viņam.
Es gribu dziedāt Tev šūpuļdziesmas,
es gribu dziedāt, kad Tu celies.
Tavas plaukstas man pagalvja vietā.
Vīrietis, kura plaukstas ir mans patvērums
un acis, tumšās, mīļās, mierinājums.
Vīrietis, kurš ir manu sapņu realizācija.
Dejas gar aizas malu un pārdrošība,
mēs skatāmies aizā un nesaprotam, kas notiek.
Tu pazudīsi, es Tevi vairs nesatikšu.
Daļa manis būs mirusi, bet Tu dzīvosi.
Visu, lai Tu dzīvotu.
Es redzēšu Tevi no malas, es pazīstu Tevi labāk, nekā sevi.
es varētu atzīties Tev mīlestībā, bet tas vairs sen neko nemaina.
Tu esi atkāpies.
"Mēs dzērām lētu vīnu,
Tu citēji Nīči un smējies."
Sajūtu orģijas uz jumta, vīnam sildot krūtis
Un pirmajām zvaigznēm uzlecot.
Tā ir tikai deja, mirklīga deja, kura man nozīmē visu.
Aiz durvīm stāv nakts, Tu nenāc man pakaļ.
"Tu esi atbilde,
ko sniedz krītošās zvaigznes aiz logiem un virs jumtiem,
ko sniedz visas nopūstās dzimšanas dienas svecītes un aizpūstās pieneņu pūkas." |
|
|