| Sveika, mīlestība. Tev skalpelis rokā. |
[May. 15th, 2008|08:27 pm] |
Šodien es esmu izmesta uz ielas,
kā tā saņurcītā rīta follija sirds.
Šodien es atkal esmu nolikta pie vietas
ar visu savu mīlestību.
Mīlestība.
Sveika, mīlestība.
Tu esi manī iešķēlusi bezdibeni.
Tu izrauj mani sirdi,
katru reizi atvadoties.
Sveika, mīlestība, tā esi Tu,
kas urd manī, Tu nepārvaramā,
es gribu, lai Tu man nenozīmē neko.
Jo
Atkal es skaitu nobirušos ziedus, atkal un atkal.
Tu paņem mani aiz rokas un ved, lūdzu ved mani! Esi liela kā pasaule, sargā mani, mana sirds!
Mana sirds ar lielajām, mulsajām acīm..
Esi ar mani domās un darbos, esi, vienalga, vai beigās palikšu viena,
bet turi mani šodien pie savas piecdesmitā izmēra plaukstas,
ļauj ieslīgt Tavās lūpās, tikai šodien, ļauj nojaust, ka es Tev vēl mazliet tomēr esmu.
Un neskrien projām uz tramvajiem, vilcieniem, dvēseļu glābējiem, sirds,
vēl mirkli ļauj man savu vaigu iespiest Tavās rokās, ļauj neaizmirst mūsu kopējo sapni. |
|
|