| |
[Apr. 24th, 2008|10:13 pm] |
Es šodien beidzot pamanīju ievas, vietā, kur bišu, medus un puķu iela krustojas. es ilgi zem tās lēkāju, lai aizsniegtu kaut mazāko ziediņu. Un tad es aizdevos pa medus ielu ar ievas zariņu, kārtīgi noglabātu somā. Biju cerējusi Tev šodien to parādīt. Parādīt, cik tas ir trausls, cik skaisti tas smaržo- mazliet pēc vaniļas, mazliet pēc mums.
Mēs esam veidoti no smalkākajām mežģīnēm. |
|
|