| |
[Dec. 29th, 2007|09:38 pm] |
Konteineri klaudz kā tukšas pudeles,
Ko domā Rudais divpadsmitajā stāvā?
Visu dienu viņš sitās kā balons pret sienām un vakarā pārsprāgst,
Rudais savā istabā noslēpis bērnību.
Gaisma atšķaidīta viņa aizkaru spraugās.
Viņš skūpsta Tavus rētainos ceļgalus, pasaule.
Viņš domā par to, kura nomira sešpadsmit gadu vecumā, dzemdējot bērnu.
Nu tagad ir miers, Rudais domā.
No visiem pasaules priekiem Rudajam ticis tikai neglītais izskats.
Es mīlu Tevi, es mīlu Tevi, Tu esi skaists.
Rudais savā kuprī nēsā visas pasaules alkas un iekāri.
Dažkārt viņā iedegas īsts ļaunums.
Rudais mēdz darīt pāri sievietēm,
It īpaši meitenēm ar tirkizzilām, saraudātām acīm.
Rudais izsauks policiju, ja neliks raudošās meitenes mierā.
Taisni neticami, cik zilas var būt debesis. |
|
|