|
Jun. 14th, 2008|05:35 pm |
Viens, divi, trīs,
mēs lecam pāri neuzticībai un tukšiem solījumiem.
Mēs esam laimīgie akmentiņi viens otra rokās,
dažkārt sabirztam, dažkārt kā ķieģeļi sitamies pret sienām,
Un dažkārt mēs esam laimīgi.
Vīna šļaksti un rietoša saule-
Pati skaistākā saule, kāda jelkad redzēta,
tā saule bija dievs, bet tikai tā.
Roku rokā mēs atkal ejam, it kā nekad nekas nebūtu bijis savādāk,
Pa bultiņām uz priekšu, tieši tur, kur mums jānokļūst.
Vienam otra skavās, tik tuvu,
ka mūsu ķermeņu smarža ir viena. |
|