man liekas, ka 4 dienas Bilbao mani izmainīja - lika saprast, iedziļināties. Interpretētājs teica, ka man nevajag uzstādīt augstus mērķus un vajag atmest ekspektācijas workshopam, jo te darbs ir citādāks. Un galu galā, es nevis vīlos viņos, bet mācījos neskriet pa priekšu, izskaidrot un gaidīt. Nedaudz vīlos sevī un lauzu pašas uzstādītos noteikumus sev, kā citiem ir jāuzver mani. Bet tas nav manas kontroles zonas ietvaros.
viņš bija pirmais cilvēks, kas centās ar mani lidostā runāt. Es, nemākot zīmju valodu, šķiet, viņu aizbaidīju. Un tagad esmu gatava mācīties. Vai tā ir mīlestība? Traki, kārtējo reizi esmu traka savā izvēlē, kas nemaz nav izvēle.
50 jaunieši, kas paliks manā atmiņā ilgi.
And it is not my intention to completely freak you out but I really liked you.
atradu kkur te:
"To be sure, I am a forest, and a night of dark trees: but he who is not
afraid of my darkness, will find banks full of roses under my cypresses."
I did it and he revealed that he is just not into girls anymore.
Kā man tā sanāk?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |