No kurienes rodas sniegs? - šodien atcerējos, ka ar šādu jautājumu sākas viena no manām mīļākajām bērnības (arī šobrīd) filmām par Edvardu Šķērroci.
Tā filma ir apbrīnojama. Šodien noskatījos atkal. Deps filmas laikā pasaka tik nedaudz, tas jau vien ir apbrīnojami, jo viņš spēj radīt sižetu, atmosfēru, tēlu un visu pārējo ar citām metodēm. Un es tik ļoti noticu visam, kas tur notiek.
Vispār man pastāv tik liela tendence dzīvot līdzi filmām, ka dažreiz, skatoties tās, sev jāatgādina, ka tā ir tikai filma, ka būs labi, lai arī kā būtu.
Dažreiz vajadzētu sev atgādināt šīs lietas arī par visu pārējo.
Bijām 2 dienu braucienā uz Zviedriju. Man negribas rakstīt te ne pusi no tā, kas notika. Pirmkārt, man apkārt ir lieliski cilvēki, ko mīlu. Otrkārt, es nemāku izvēlēties pareizos puišus. To skūpstu es neaizmirsīšu, bet es nedrīkstu prasīt lietas, kas citiem nav pa spēkam. Aizņemts ir aizņemts?
Nevaru atbildēt uz saviem jautājumiem. Kā lai prasu kaut ko no citiem?
Saņemies!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |