Otrie Ziemassvētki.
Laiks kaut kur nejēgā ātri skrien, pēdejās nedeļās īpaši. Laikam bija taisnība domā, ka "pienāks brīvlaiks, būs brīdis atvilkt elpu, sakārtot domas, nolikt pārdzīvojumus malā" - un tad būs labi. Ir labi.
Pēdējās nedēļas bija nenormāli sliktas. Pazaudēt draugu, čakarēties ar skolu, vel miljoniem darbu. Un kas to būtu domājis, ka pietiek uz brīdi aizbēgt no pasaules, lai būtu labi, lai sakārtotos.
Man nav baigi daudz, ko stāstīt un tas, kas ir... ir tā.
Jāsaņemās, jāsapurinās un būs labi. Vienkārši.
Labunakti.
P.S.
Par politiku rīt. Ir daudz, ko teikt.
Say something, say something - anything.
22:49 - domāju, ko darīt. Gribu aizbraukt uz centru, satikt draugus, iedzert aliņu, runāt un nedomāt par sūdiem. Jā, dzīvi un viss. Bet nē, domāju, kam piezvanīt un saprotu, ka nezinu, kam. Evija neko tādu nedarītu tagad, Rūta ir ar Kristapu, Alise ballītē, Jēkabs izklaidējas kkur, Kārlis nav redzēts mūžību (varbūt viņam zvanīt?) Jana nerīgā, Baiba mierīga un pārējie? Pārāk dīvaini, lai 23 piedāvāju avantūras. Bet varbūt jāsāk?
Atkal ieslēdzu Say Something. Jūtu, ka būs uz riņķi šovakar.
Nu jā, lietas izmainījušās. šobrīd tiešām gribas, kaut būtu tā, kā vidusskolā - bezrūpīgi, traki un viegli, lai gan nekas daudz nav mainījies. Tikai brīvākas rokas, tā teikt. Jā, ir pienākumi, bet tie ir izvēles vadīti nākuši klāt.
Ja tā padomā par pārmaiņām, nevar nepamanīt, ka visu maina tas, ka kādam parādās un kādam neparādās draugi (nu boifrendi un tā). Bet es jau nesaku, ka man besī pēdējā laika īsie sakari, kas vienmēr beidzas kaut kā stulbi. Nu atsauksim atmiņā - pirmais likums - ja nesaista līdz galam sākumā, nesaistīs vispār. Jā, zinu, Evai tas nestrādā, bet man vienmēr. Otrais likums - (šeit ilgi jāpadomā, jo, ja vienmēr klausa pirmajam, iespējams, bez otrā var iztikt, lai arī kāds tas būtu, tomēr, lai iet) nebaidīties. Jā, tieši tik vienkārši. Bez jebkādiem "bet es nemāku", "bet tas ir tizli". Jā, man patīk, ja ir neveikli. Un tad? Trešais likums - (tikko sapratu) ja nav enerģiski, nebūs. Tas nozīmē, ja nav iniciatīvas, nebūs. Atkal teikšu, kādam citam tas nestrādā, bet, sasodīts, šie ir mani likumi. M a n i.
Un galu galā ceturtais likums - visam ir izņēmumi un viss galu galā tāpat būs kārtībā.
(Dziesma iet jau kādu 12. reizi uz riņķi, un jā, tik daudz laika ir pagājis, kopš sāku rakstīt šo ierakstu)
Ja runājam par oficiāliem idiotiem, viņi mēdz beigt būt idioti, tomēr laikam nekad neizpildīs trešo likumu. Viņi nav enerģiski, ir atturīgi, kas man kā siltasiņu būtnei liekas pilnīgi stulbi.
Ā, runājot par likumiem, ir dažas lietas, kas nav ar prātu vadāmas. Pirmā - man reti ar kuru saskan dejojot. Un ja saskan, ir. Ar dejošanu saistīta lieta - es pilnīgi nevienam vīrietim neļauju sev taisīt atliecienu dejā, izņemot vienam. (Intriga - kuram?)
Otra lieta - es nevaru vīriešiem blakus pagulēt normāli. Ja varu, neesmu vēl īsti sapratusi, vai tas ir labi vai slikti. Skaidrs ir viens - vai nu būs labi ar to, ar ko būšu kopā, vai atlikušo mūžu negulēšu.
Un ir vēl maza nianse - jeb kontrolmehānisms - ar dejošanu nevar sevi apčakarēt. a bit scarry.
Tikko uzzināju wtf lietu - Kristaps aiziet. Neko nesaprotu. Jādomā, ko darīt.
Un vēl rīt jātiek galā ar mācībām, jāaiziet parunāt ar Sandru, jāsaliek pa plauktiņiem un jāuzmočī grafiks - kad ko darīšu.
Un vēl jāsatiek Linards.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |