Interesanti skatīties, kā cilvēki zaudē varu un autoritāti. Nezinu, kura no abām lietām zūd pirmā, vienkārši pienāk brīdis, kad vienas zaudējumam seko otras zaudēšana. Viss, protams, izriet no tā, kāda autoritāte tu esi - komandas līderis, publiskās pārvaldes līderis vai kas cits. Jebkurā gadījumā, ja runājam par komandas līderi kā leģitīmu, oficiāli ievēlētu vadītāju, autoritātes zaudēšana tiešā mērā atsaucas uz komandas darbu, piespiedu varas saglabāšanu un klaju agresiju. Atliek vien piebilst, ka agresija, autoritātes zaudēšanas posmā nav īstais veids, kā nezaudēt varu, jo, a) agresija kā forma ir efektīva leģitimitātes saglabāšanai kā izpausme pret kādu ārēju ienaidnieku, nevis kādu no komandas biedriem; b) tā neveicina jebkāda veida motivācijas celšanu komandā. Var jau spriest, ka tādam mērķim ir neoficiālais līderis, bet jāatzīst, ka oficiālā līdera paniska cenšanās noturēt varu par katru vari, komandu šķeļ, jo, vienai personai varu zaudējot, tā pāriet citās rokās.
Protams, visas izklāstītās kategorijas tiek apskatītas ne no oficiālās varas aspekta - formāli visās institūcijās vara saglabājas. Secinājumi? Vara sākas ar komandas, cilvēku uzticību, tikai tad to deleģējot, ievēlot institūcijās un tamlīdzīgi. Kad iekšējā uzticība beidzas, bet formāli vara un autoritāte saglabājas, sākas šķelšanās.
Kas tālāk?
Tad redzēs.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |