Jan. 23rd, 2013 @ 11:07 pm (no subject)
Mīlestība atnāk tādos vakaros kā šis. Kad es nogurusi pēc darba sēdēju kopā ar viņu Lido un stāstīju par šīsdienas kreņķiem, kas man nedod mieru. Un viņš bija manā pusē, viņu neietekmēja mans vājums, bet viņš bija tas stiprais plecs, kuram es varēju uzticēties un novelt savu nastu - nevis uz viņa pleciem, bet vispār nost - jo viņš mācēja man parādīt, ka tas vispār ir lieks balsts un nav jāstiepj nevienam no mums. Kad viņš stāstīja par savu pieredzi, sasmīdināja mani, ļāva man atgūties un viņa klātbūtne vien jau man bija dziedinoša. Un es sajutu bezgalīgu pateicību par to, ka viņš man ir un ka viņš man ir tik labs. Tā ir ļoti, ļoti laba sajūta. Mīlestība un pateicība.
About this Entry
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: