| May. 24th, 2011 @ 11:34 am (no subject) |
|---|
Un brīžiem man liekas, ka es kopā ar Tevi stāvu kaut kur pasaules malā - paša kalna galā . Tu satver manu roku, pasmaidi. Un tad ir jāizdomā - vai spert to soli uz priekšu, vai arī nē. Jo, ja viss būs pa īstam, viss būs labi - mēs pacelsimies spārnos, ja nē - nogāzīsimies bezdibenī. Tieši tik vienkārši. Un vēl jau var arī vispār nespert to soli...
Varbūt pagaidām paliksim turpat - kalna galā - lai mūsu spārni paaugas un kļūst stiprāki, labi? |
