| Apr. 26th, 2011 @ 09:50 pm (no subject) |
|---|
Lai gan es domāju, ka nekad... Manas domas kaut kā ir pamainījušās. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Neesmu Tevi redzējusi jau nedēļu. Bet domājusi gan es par Tevi esmu vairāk kā visu šo pāris gadu laikā, kopš esam pazīstami. Vēl par Tevi es tik daudz domāju tad, kad Tu pēkšņi pateici man visu to, ko pateici. Vispār Tu spēj mani pārsteigt. Un mani pārsteidza tas, ka Tu arī piederi pie tiem vīriešiem, kuriem esot blakus es jūtos kā sieviete. Kā sieviete, kurai līdzās ir vīrietis, kas vajadzības gadījumā par mani parūpēsies, nevis par kuru būs jārūpējas man. Un tā man šķiet sasodīti seksīga īpašība.
Es, protams, nezinu, kā viss ir. Vai kā viss būs. Bet, atceroties Tavas lūpas uz manējām, atceroties, cik viegli un silti Tu proti mani apskaut, atceroties, kā Tu ieelpo manu matu smaržu, atceroties kā Tu pasmaidi katru reizi, kad es ieskatos Tev acīs, atceroties, kā Tu sēdēji man līdzās un uzmanīgi klausījies manus stāstus, kamēr es galīgā neģīmī un galīgi nogurusi stāstīju par savu darbu, ir tā forši. :) Ir tā forši, ka Tu esi. Lai kas Tu man arī kādreiz būtu.
Es ar interesi gaidu, kas notiks tālāk. ;) |
