| Mar. 28th, 2011 @ 09:40 am (no subject) |
|---|
Man šķiet, ka es vienmēr atcerēšos to puteni. Un savas sajūtas. Kas man patīk atmiņās - ar laiku sliktās izplēnē, bet labās paliek. Un es atceros šo pašu galdu, šo pašu skatu pa logu, tādu pašu puteni aiz loga. Divas nedēļas pazīšanās. Un sajūtu, ka pasaulē ir kaut kas brīnumains. Es jutos kā pasakā, tik mierīgi un giaši kā tās baltās pārslas, kas tur riņķoja... Man likās, ka nupat, nupat viss ir sācies... :) Un bija jau arī... Mēs atkal esam svešinieki. Bet šādā laikā es ļauju sev atgriezties pagātnē, kurā es biju tā Es, kuru pazini Tu, kurai sirsnīgi smaidīji un rakstīji siltas vēstules, un Tu biji tas Tu, ar kuru man bija silti un labi. :)
Lai Tev izdodas satikt to meiteni, kuru Tu ceri satikt, lai Tev viss dzīvē ir labi. Žēl, ka mēs nepalikām draugi, bet... viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek. Man ir prieks, ka es varu vēlēt Tev laimi. Un man prieks, ka es Tevi satiku. Jo tas mani izmainīja. Un tieši tas jau arī bija tas mērķis, vai tad ne? |
