Mar. 9th, 2011 @ 09:03 am (no subject)
Atceros, kāpēc bērnībā man nepatika būt bērnam. Pieaugušie onkuļi un tantes mēdza mēdza turēt mani par muļķi, lai gan paši uzvedās muļķīgi. Piemēram, jautāja stulbus jautājumus - kad man bija kādi četri, pieci gadi, jautāja, ar ko es precēšoties. Mana atbilde bija - ar nedzērāju. Viņiem smieklu vētra, man - neizpratne, jo neko stulbu pateikusi nebiju. Man labāk patīk būt pieaugušajai, nevis bērnam. Man īstenībā bija visai jauka bērnība, bet lai es gribētu tajā atgriezties - nu, nē...
About this Entry
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: