| May. 27th, 2010 @ 08:59 am (no subject) |
|---|
Man kādreiz bija teorija, ka cilvēki patiešām varētu būt kā ābolu pusītes, kuras kādreiz kāds pārgriezis uz pusēm un izmētājis pa visu pasauli... Dažādu šķirņu, dažādu lielumu, dažādi sagrieztas - gan tā, kā pierasts griezt ābolus - vertikāli, gan arī horizontāli... Un tā arī cilvēki atrod viens otru - vai nu katra ābola pusīte ir atšķirīga (pretpoli pievelkas) vai arī līdzīga (tāds tādu atrod). Galvenais, lai sakrīt ābola šķirne (galvenie uzskati par dzīvi), griezuma veids (dzīves mērķi) - no dažādos veidos sagrieztiem āboliem nesanāks viens vesels ābols) un lielums (sadzīve, seksualitāte u.t.t.). Un jo labāk sakrīt griezuma vietas, jo pilnīgāks ir šis ābols - attiecības.
Bet vispār - es tomēr pēdējā laikā dzīvi esmu sākusi uztvert krietni vien vienkāršāk. Un man tas patīk. :) |
