| Oct. 9th, 2010 @ 11:07 pm (no subject) |
|---|
Šobrīd jūtos kā tukša ūdens krūze - pagātnes emociju atliekas ir izlietas, bet jaunu tā īsti vēl nav...
Un tagad es skatos apkārt un gaidu, kas notiks tālāk. Un notiek jau arī - pēdējo nedēļu laikā nejauši ir sanācis atjaunot komunikāciju ar vairākiem puišiem no pagāntes, kuri kādreiz man patika, bet kaut kādu apstākļu dēļ nekas neizveidojās.
Pēc superīgi pavadīta vakara ar vienu puisi, kas man ļoti patika, es tomēr nepiekritu doties līdzi uz viņa mājām, kaut gan kārdinājums bija ļoti liels... Ja es būtu gājusi viņam līdzi, es pārvērstos par vienu kārtējo beibi, kas viņam bijusi. Un man nepatiktu no rīta pamosties svešā mājā un domāt - ko es šeit daru un kādā sakarā vispār te atrodos. Un tad vēl atmiņās tie džeku teksti no sērijas - uzreiz pēc seksa pirmā doma, lai viņa ātrāk aiztinas... Bet es nesaku, ka man nekad nebūs sekss ar kādu pirmajā vakarā, jo tad liktens noteikti piespēlēs man tādu situāciju, kad es tieši tā arī izdarīšu. Un vispār jau es varētu tā izdarīt, ja es pati justos tā, ka tas ir tieši tas, ko es vēlos un tas vīrietis saprot, ka viņš mani nevis izmanto vai ir nocopējis, bet ka es viņam dāvinu to nakti. Šobrīd tam ir vislielākās iespējas notikt, jo man šobrīd nav attiecību, man nav nevienam citam jāatskaitās kā vien savai sirdsapziņai. Mana sirds ir brīva... Man patīk vairāki puiši, bet viņi visi ir līdzvērtīgās pozīcijās - šķiet simpātiski, bet es neesmu zaudējusi galvu vai arī izveidojusi kaut kādu dziļāku emocionālo pieķeršanos.
Un aizdomājos par attiecībām. Un sapratu vienu lietu. Man nekad nebūs tādas pavisam mierīgas attiecības. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki mēdzot dzīvot mierīgi un laimīgi un nemierīgi un laimīgi. Man laikam īstai laimei tomēr ir nepieciešams tas nemiers un mazlietiņ dinamika. Vai varbūt - vienkārši - īstais cilvēks, kuram arī nepatiktu rutīna un kurš patiešām gribētu būt ar mani kopā. Un lai gan kopš sava skolas izlaiduma es par vīriešu uzmanības trūkumu nevaru sūdzēties, man jau šobrīd mazbērniem būtu atliku likām ko stāstī par jaunības piedzīvojumiem un pielūdzējieme, tagad man gribētos kādu, ar kuru man kopā rastos tie bērni un lai man nākotnē patiešām arī būtu tie mazbērni. |
