Oct. 3rd, 2010 @ 01:37 am (no subject)
Viņi visi ir tik dažādi, bet viņi visi ir tik skaisti. Un pats galvenais - viņi visi ir gudri un interesanti vīrieši.
Viens līdzinās dzejniekam (viņš arī ir mākslinieciskā dvēsele) - mazliet vijīgiem matiem, lielām, skumjām acīm un smalku profilu - slaids un garš.
Otrs ir īsts nemiera gars - tumšiem, pagariem matiem - vienmēr priecīgu smaidu un dzirkstelēm acīs.
Trešais ir žilbinoši blonds, viņā ir kas tāds, kas liek man atcerēties Mikelandželo veidotās vīriešu skulptūras, kurās attēloti sengrieķu dievi.
Labi, ka pēdējās nedēļas laikā par sevi ziņu deva arī pirmie divi, citādi pastāvētu daudz lielāks risks zaudēt galvu un sadarīt muļķības trešā dēļ (bet šāda iespēja tomēr pastāv.
Šobrīd vēlos tikai satikties un ar vēsu galvu apskatīties, vai ar kādu no viņiem kaut kas varētu sanākt...
About this Entry
Oct. 3rd, 2010 @ 09:21 pm (no subject)
Šodien pirmo reizi paņēmu rokās savu mazo radinieci, paauklēju, kamēr viņas mamma beidzot dabūja mierīgi paēst... Jā, es arī gribētu. Un vēl man šķiet, ka man arī sanāktu. Man patiktu, ja manā dzīvē būtu vairāk atbildības, kuru es pati būtu izvēlējusies. Man vienmēr tas ir paticis.
About this Entry