Oct. 1st, 2010 @ 12:48 pm (no subject)
Vakar saņēmos un uzrakstīju e-pastu tam puisim, kura dēļ vispār sāku rakstīt šo cibu u.t.t. Pateicu, ka man ir žēl, ka viss tā sanācis un novēlēju viņam visu to labāko. Gribu, lai viņam viss patiešām būtu labi un negribu, lai man pret viņu ir jelkāda kripata negatīvo emociju - tās sasaista cilvēkus - piesien vēl stiprāk nekā labais. Un es gribēju viņu palaist vaļā. Šodien jūtos mierīga.
Es sapratu, ka ilgu laiku man ir ticis borēts, ka es nedrīkstu gribēt pārāk daudz - jo tādu, kādu es gribēšot, es tāpat nekad nedabūšot, tāpēc jāmācoties būt pieticīgai... Bet laikam tas tomēr nav īsti pareizi. Nevar sanākt attiecības, ja es negribu to otru cilvēku, ja viņš man nešķiet īpašs, unikāls, kruts u.t.t. Kopš es satiku to puisi, kuru ļoti sen nebiju satikusi un kurš ir tāds - gudrs, interesants, veiksmīgs un vēl piedevām skaists (jeb laikam pareizāk teikt - manā gaumē, jo manu draudzeņu gaumē viņš nav (te atkal jāatzīmē, ka es laikam ļoti labi protu izvēlēties draudzenes - mums parasti gaume attiecībā uz vīriešiem ir pilnīgi atšķirīga), es jūtos pilnīgi pārvērtusies... It kā esmu sapratusi to, kas man ir vajadzīgs un zinu, ko man meklēt.
Un vispār jocīgi - man vakar uzrakstīja viens puisis, ar kuru man kādreiz nesanāca attiecības, jo viņš man likās pārāk labs priekš manis, un mēs draudzīgi papļāpājām. Un šorīt konstatēju, ka man draugos vakar uzrakstījis vēl viens puisis, kurš man arī liekas ļoti pievilcīgs un man simpatizē kā vīrietis.
Vēlēšanās var sākt piepildīties tikai tajā mirklī, kad tu patiesi apzinies, ko vēlies pats. Par citu cilvēku iedvestajām vēlēšanām tev nedeg sirds, tu tā īsti nespēj tām koncentrēt savu enerģiju. Un to arī nevajag darīt... Jo mums taču katram ir savas vēlēšanās - savādākas.
Un tikko man piezvanīja viena sena draudzene, kura man ļoti patīk, bet kuru sen neesmu redzējusi... Sarunājām, ka braukšu pie viņas ciemos. Vispār šķiet, ka es sāku iet uz to pareizo pusi, uz to īsto savas dzīves vietu, kur man ir jāiet.
Man patīk komunicēt ar cilvēkiem. Es gribu pati izveidot savu draugu loku. Bet vispār man draugi ir no tik dažādām sfērām un jomām, ka tajā gadījumā, ja es visus kādreiz saaicinātu kopā uz kaut kādu dzimšanas dienu, tas nu gan būtu interesanti, jo īstenībā es nespēju iedomāties, kā dažs labs no viņiem spētu viens ar otru saprasties. Viņiem ir galīgi atšķirīgas muzikālās gaumes, mēdz būt pavisam pretēji uzskati par dzīvi, attiecībām u.t.t. Bet man tas ļoti, ļoti patīk. Man patīk tas, ka es pazīstu dažādus cilvēkus un viņi tādi arī ir - tik dažādi. Par vienu gan es esmu droša, garlaicīga mana dzīve nemēdz būt. Un vispār - man tas patīk.
About this Entry