Sep. 16th, 2010 @ 04:32 pm (no subject)
No vienas puses - man nepatīk tie tukšie posmi, kad vienas simpātijas ir aizgājušas, bet nekas jauns vietā nav nācis. No otras puses - ir tāds brīdis, kad jūtos samērā pašpietiekama un pat mazdrusciņ laimīga. Laimīga par tādām mazām lietām - par mājīgumu manā dzīvoklī, par ciemos atnākušo draudzeni uz vakariņām. Par pastaigām ar sīko radinieci. Tādi vienkārši dzīves prieciņi.
About this Entry