Aug. 20th, 2010 @ 12:35 am (no subject)
Uzlikt galvu uz mīļām krūtīm un aizmigt.
Nekad nav sanācis. Nē, ir. Tad, kad biju kopā ar savu pirmo draugu. Pāris reizes.
Bijušais draugs metās uz otru gultas galu - tik tālu, ka pat izstiepjot roku nevarēju viņam pieskarties. Bet man gribējās sajust, ka es esmu drošībā, pasargāta, mīlēta. Nejutos. Tā jau ir - arī attiecībās var justies tikpat vientuļš kā tad, kad esi viens. Un tajā naktī, kad viņš pa pusmiegam runāja par to, ka neticot mīlestībai, es sapratu, ka tur nekas nesanāks. Bet tas vispār bija sen. Un labi vien ir, ka viss notika tā, kā notika.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Aug. 20th, 2010 @ 12:49 am (no subject)
Varbūt es nesatieku nevienu, ko iemīlēt, tāpēc, ka apgrozos vidē, kura man tā īsti neiet pie sirds? Ja jau neiet pie sirds tā vide, tad - attiecīgi - arī cilvēki nav man īpaši interesanti un saistoši.
Laikam tas arī jādara - pilnībā jānomaina vide.
Bet vēl pirms tam laikam - jāuzdrošinās pasapņot, neieliekot savus sapņus rāmjos. Varbūt manas vēlēšanās nepiepildās tāpēc, ka īstenībā tās nemaz nav manas vēlēšanās, bet kaut kādi manu īsto vēlēšanos aizvietotāji ar kādām nebūt pieticīgākām un dzīvē it kā realizējamākām versijām...
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link