| Aug. 11th, 2010 @ 11:46 pm (no subject) |
|---|
Reizēm uznāk sajūta, ka es nekad nevienu pa īstam nemīlēšu. Kaut kas laikam ir nomiris manī. Pirms Tevis man nebija tādas sajūtas kā pret Tevi. Un laikam pēc Tevis arī nebūs. Bet nē - es vairs negribu būt ar Tevi kopā. Un es arī vairs nejūtu pret Tevi to, ko jutu kādreiz. To juta tas, kas manī ir nomiris. Tagad esmu kļuvusi rāma, vienkārša, bet... varbūt arī mazliet vienaldzīga? Un es nezinu arī, vai es gribētu pret vēl kādu just to, ko es jutu pret Tevi. Man šķiet, ka es vairs nekad nevienam neatļaušu tā pa īstam pienākt man klāt.
Šajā dzīvē man mīļotais cilvēks nav paredzēts. Un tomēr - man ir skumji, ka man šobrīd ir vienalga. |
