| Aug. 2nd, 2010 @ 01:14 am (no subject) |
|---|
Vakar vietējā pasākumā savos laukos iztālēm pamanīju ļoti simpātisku puisi - pat nodomāju - kas viņš tāds ir? Mazliet vēlāk šis simpātiskais puisi pienāca man klāt - un izrādījās, ka tas ir viens ļoti foršs puisis, kuru es pazīstu vairākus gadus, bet kurš jau vairākus gadus dzīvo ārzemēs. Viņš pa šo laiku tā pārmainījies - kļuvis tik pievilcīgs. :) Bet palicis tas pats foršais puisis, ko es pazinu kādreiz. Un tā nu mēs ar viņu dejojām - man ārkārtīgi patīk ar viņu dejot. Un tad - vienā mirklī - kādā pauzē, kad mūziķi nespēlēja un zālē bijām palikuši tikai mēs abi, viņš pēkšņi mani noskūpstīja... Un es... atbildēju viņa skūpstam.
Tas bija mīļš skūpsts. Tas bija dziedinošs skūpsts. Tas bija atbrīvojošs skūpsts. Tas bija skūpsts, kas atstāja manu pagātni pagātnē, kur tai arī ir īstā vieta. Es nevarēju ar viņu palikt ilgāk kā vien šīs dažas dejas - bet tā sajūta - viņa neviltotais smaids, siltais apskāviens, viņa lūpu pieskāriens uz manām lūpām - paldies dzīvei par šo brīnišķīgo mirkli. :)
Es jau teicu, ka man skūpsts ar citu puisi pieliek punktu bijušajām attiecībām. Varu sevi apsveikt. Pagātne ir palikusi pagātnē. :) |
