| Apr. 15th, 2010 @ 04:41 pm (no subject) |
|---|
| Tu man daudz ko nozīmē. Patiešām. Reizēm man mazlietiņ sametas bail no tā, cik dziļi man tas viss ir... Tev liekas joki, vai ne? Bet tā nav. Un tas nenozīmē, ka es tagad iešu Tev un stāstīšu, kā es jūtos. Es jau nemaz neuzdrīkstētos to darīt. Pāris reizes kreitni vien apdedzinājusi ķepas, es tagad stāvu un skumji noskatos uz Tevi no malas. Mazliet skumji. Jo man pietrūkst Tevis. Es nezinu, vai tā ir mīlestība, es nezinu, kas vispār tas ir... Es nemāku definēt. Un vispār - man nepatīk definīcijas. Definīcijas ieliek kaut kādos rāmjos, bet mani nevajag likt rāmjos un priekšstatos. Sarunāts - es nelikšu rāmī Tevi un Tu - mani? Un es domāju par sevi. Un domāju par cilvēkiem. Un domāju par Tevi. Savā alter ego es uzrakstīju tādas lietas par sevi - zīmējos, izlikos par kādu citu, meklējo patieso sevi. Tu laikam tam visam arī noticēji. Bet es taču neiešu tagad taisnoties un Tev teikt - nē, zini, patiesībā es jau esmu pavisam savādāka... Ja jau Tu notici tam, nevis redzi to, kas es esmu patiesībā, tad laikam Tu mani tā īsti nekad arī neesi pazinis. Vai arī neesi gribējis iepazīt. |
