|
Jul. 11th, 2009|10:24 pm |
nesaprotu bākas, antenas un signālus
"klausījos meža klusajās šalkās
par ko cilvēks domā? vienalga, kaut vai par tīru loga rūti, par saulstaru stiklā, par strautiņu, kas urdz ielejā, varbūt par zilu plaisu mākoņos.
patverties laivu šķūnī
viņpus salām pletās jūra, rāma un smagnēja
visu pārklāja dūmaka, zeme un debesis sajaucās kopā
brīvi es staigāju pa savu valstību, man nevajadzēja pielikt soli
sākās rosme
es gulēju un vēroju kā lēnām šūpojas koku zari, vējš iznēsāja putekļus no zara uz zaru
mežs bija saldkairē noreibis
mani pārņem dīvainas pateicības jūtas, mana sirds atvilgst, tas viss pieder man
saule rāda laiku neprecīzi, es visu dienu esmu gājis uz rietumiem, tagad tā mani par pusstundu droši vien apkrāpj
neesmu nemaz tāds gaišprātis"
vēl nedaudz pāna ziemeļi |
|